Pārsteidzoši iemesli, kāpēc apelsīns ir labs tavai veselībai +RECEPTES

Pārliecinies vai zināji šos faktus par oranžo, eksotisko augli!  

KAS IR APELSĪNS?

Oranžā, saldā bumba ir apelsīnkoka auglis, kas ir pasaulē visvairāk audzētais citruss.

 

Tas aug 9 – 10 metrus augstos, mūžzaļos kokos, taču dažkārt apelsīnkoki var sasniegt pat 15 metru augstumu.

 

Kokam ir balti, ļoti saldi smaržojoši ziedi, kas pievilina pēc medus kārās bites.

 

Par apelsīnu dzimteni tiek uzskatīta Ķīna, kur šo citrusaugli audzē jau vairākus tūkstošus gadu, 2500 pirms Kristus.

 

Pirmajā gadsimtā romieši atveda apelsīnu kokus no Indijas uz Romu.

 

Kristofers Kolumbs 1493. gadā pa Atlantijas okeānu pārveda apelsīnu sēklas no Spānijas Kanāriju salām uz Haiti, kur iestādīja šo citrusaugļu dārzu.

 

1518. gadā apelsīnus iepazina Panamā un Meksikā, taču nedaudz vēlāk tos sāka audzēt Brazīlijā.

 

No Eiropas šos kokus pārveda uz Ameriku, Dienvidameriku, Āfriku un Austrāliju, kur aizsākās to audzēšana komerciāliem nolūkiem.

 

Amerikā tos pirmoreiz iestādīja Floridā – 1513. gadā. To izdarīja spāņu pētnieks un konkistadors Huans Ponse de Leons.

 

Ik gadu pasaulē tiek izaudzēti aptuveni 44 miljoni tonnu apelsīnu, un ir aprēķināts, ka katrs cilvēks vidēji apēd 8 kg apelsīnu gadā. Arī tu?

 

 

APELSĪNA UZTURVĒRTĪBA

100 g šī augļa satur: 46 kilokalorijas, 11, 54 g ogļhidrātus, 9, 14 g cukurus, 0, 21 g taukus, 0, 70 g proteīnus, vitamīnu B_{1  jeb}tiamīnu – 8% no diennaktī ieteicamās devas, B₂ jeb riboflavīnu, B₃ jeb niacīnu, B5 jeb pantotēnskābi, B6 jeb piridoksīnu, B9 – folijskābi, C vitamīnu. Tāpat – kalciju, dzelzi, magniju, fosforu, kāliju, cinku, varu un pektīnus.

 

12 IEMESLI, KĀPĒC TEV NOTEIKTI IR JĀNOBAUDA ŠIS AUGLIS

PRETVĒŽA AIZSARDZĪBA: apelsīns ir bagātīgs citrusu limonoīda avots. Ir pierādīts, ka šī fitoķīmiskā viela spēj cīnīties pret dažādiem ļaundabīgiem audzējiem, tai skaitā – ādas, plaušu, krūts, kuņģa un resnās zarnas jaunveidojumiem. Vairākos Japānā veiktos pētījumos ir atklāts, ka apelsīni spēj samazināt aknu vēža attīstību, ko daļēji saista ar A vitamīna savienojumu zināmu kā karotenoīdu esamību to sastāvā.

 

NOVĒRŠS NIERU SLIMĪBAS: regulāri dzerot šī augļa sulu, tu samazināsi nieru slimību attīstību, kā arī nierakmeņu veidošanās risku. Tomēr jāielāgo, ka tā jālieto mērenos daudzumos, jo augstais cukuru daudzums tajā var nelabvēlīgi ietekmēt zobu veselību, izraisot to bojāšanos. Augstais skābes daudzums apelsīnos, ja šo dzērienu lieto pār mēru – bojā zobu emalju.

 

SAMAZINA HOLESTERĪNA LĪMENI: šajos citrusaugļos ir šķīstošās šķiedras, kas palīdz mazināt šo kaitīgo organisko savienojumu līmeni mūsu organismā.

 

SIRDS VESELĪBAI: apelsīnos ir augsts kālija daudzums. Kā zināms – elektrolītu minerāli ir būtiski, lai mūsu sirds funkcionētupareizi. Ja ir pārāk zems kālija līmenis vai tā deficīts, var rasties šī būtiskā orgāna ritma traucējumi, kas zināmi kā sirds aritmija.

 

MAZINA SASLIMŠANU RISKU: auglī esošais C vitamīns būtiski aizsargā mūsu šūnas, neitralizējot brīvos radikāļus, kā arī palīdz pret dažādu hronisku saslimšanu attīstības risku.

 

 

PRETVĪRUSU IEDARBĪBA: pētījumu rezultāti liecina, ka polifenolu pārpilnība auglī, efektīvi aizsargā pret dažādām vīrusu infekcijām.

 

MAZINA AIZCIETĒJUMUS: apelsīnos ir daudz šķiedrvielu, kas nodrošina to lielisko spēju stimulēt gremošanas sulas un mazināt vēdera izejas traucējumus.

 

ACU VESELĪBAI: oranžajā, eksotiskajā auglī esošais karotonoīdu savienojums palīdz novērst makulas deģenerāciju jeb izmaiņas acs tīklenes centrālajā daļā.

 

REGULĒ ASINSSPIEDIENU: apelsīnos esošais flavonoīds – hesperidīns palīdz regulēt augstu asinsspiedienu, savukārt, uzturēt šo līmeni – magnijs.

 

AIZSARGĀ ĀDU: citrusauglī esošais karotīns ir spēcīgs antioksidants, kas palīdz aizsargāt ādas šūnas no brīvo radikāļu nelabvēlīgās iedarbības – ādas bojājumiem, kā arī aizkavē novecošanās pazīmju veidošanos.
 

ATTINDĒ ORGANISMU: lai gan apelsīns ir visai skābs auglis, tas satur daudz sārmainu minerālvielu, kas palīdz stiprināt imūnsistēmu, vispārīgi uzlabojot mūsu veselību. Šāda vide organismā ir būtiska, lai tas mēs būtu aizsargāti no nelabvēlīgajām baktērijām, sēnēm un dažādiem parazītiem.

 

NODROŠINA AR GUDRAJIEM OGĻHIDRĀTIEM: apelsīnam ir zems glikēmiskais indekss jeb GI – 40, kas nozīmē, ka, ja vienā reizē nenobaudi pārāk daudz šo citrusaugļu, nepaaugstināsim cukura līmeni asinīs, neradīsim spēcīgu insulīna pieplūdumu un nepalielināsim svaru.

 

 

INTERESANTI FAKTI PAR APELSĪNIEM

  Vislielākā apelsīnu raža pasaulē ir Brazīlijā.

  No vienas apelsīna sēkliņas var iegūt vairākus jaunu koku stādus. 

  18. gadsimtā britu jūrnieki ņēma līdzi savos ceļojumos skābos kāpostiem un citrusaugļus, lai novērstu cingu jeb slimību, ko izraisa ilgstošs C vitamīna trūkums organismā.

  Anglijā apelsīnus kādreiz pasniedza kā Ziemassvētku dāvanu.

  Apelsīna miziņas satur daudz ātri iztvaikojošo eļļu.

  Ir noskaidrots, ka tieši apelsīna garša ir trešā vispopulārākā pasaulē, tūlīt aiz šokolādes un vaniļas.

  Angļu valodā oranžā krāsa savu nosaukumu ir ieguvusi tieši no šī augļa – orange.

 Apelsīns un tā ziedi daudzās kultūrās tiek uzskatīti par mīlestības simboliem.

 Tos dēvēja arī par Dieva augļiem un zelta āboliem.

Vislabāk šo citrusu baudīt kopā ar banānu, jo tad nodrošināsi organismu ar teju visām nepieciešamajām uzturvielām.

 

 

RECEPTES

SĀTĪGAIS APELSĪNU KOKTEILIS

 

Nepieciešams:

• 1 liels apelsīns;
• 1 tējk. medus;
• 1 olas dzeltenums;
• glāze ābolu sulas;
• 1 ēd.k. sasmalcinātu – tavu iecienītāko riekstu;

Pagatavošana: no apelsīna izspiež sulu un lej blenderī, pievieno medu, olas dzeltenumu un ābolu sulu. Visu labi sajauc. Lej glāze, pārkaisot ar riekstiem.

 

ATSVAIDZINOŠIE APELSĪNU un VĪĢU SALĀTI

 

Nepieciešams:

• ~ 5 lieli apelsīni;
• 250 g žāvētu vīģu;
• ½ sarkanās paprikas;
• ½ zaļās paprikas;
• nedaudz čili vai tā mērces;
• ~ 200 ml apelsīnu sulas;
• 2 ēd.k. citrona sulas;
• 1 ēd.k. medus;
• 1 tējk. koriandra;
• 1 tējk. kanēļa.

Pagatavošana: apelsīnus nomizo, sadala daiviņās. Tām noņem visas plēvītes, atstājot tikai mīkstumu. Vīģes sagriež nelielos gabaliņos, papriku – nelielos kubiciņos. Katliņā lej citrona un apelsīna sulu, pievieno medu un vāra ~ 15 minūtes. Pievieno nedaudz čili vai tā mērces, kanēli un koriandru. Uz šķīvja liek apelsīnu mīkstumus, vīģes un papriku, pārlej ar mērci.

 

CEPEŠKRĀSNĪ GOZĒJUSIES VISTA – PILDĪTA AR APELSĪNIEM

 

Nepieciešams:

• vesela vista ~ 1,5 kg;
• 1 liels apelsīns;
• 4 – 5 ķiploka daiviņas;
• 400 ml ūdens;
• 2 ēd.k. sāls;
• 1 ēd.k. cukura;
• ½ tējk. piparu (vislabāk – piecu piparu maisījuma);
• 1 tējk. koriandra;
• 1 tējk. kanēļa;
• ~ 100 ml olīveļļa.

Pagatavošana: smalki sakapā ķiploka daiviņas vai izspiež tās ķiplokam paredzētajā spiedē. Bļodā sajauc marinādi: ķiplokus, eļļu, sāli, cukuru, piparus, koriandru, kanēli un, labi samaisītu, masu apsmērē vistai. Ieteicams uz dažām stundām ļaut iemarinēties. Apelsīnu pārgriež četrās daļās un piepilda ar to vistu. Lai citrusauglis nekristu laukā, nofiksē ar zobu bakstāmajiem kociņiem vai nu – aizšuj. Cepeškrāsni iesilda 220 grādos, liek apcepties vistu ~ 10 – 15 minūtes. Tad samazina karstumu līdz ~ 180 – 200 grādiem, pievieno ūdeni un cep ~ 1,5 stundu.

 

Ko tu zini par apelsīnu? Komentāros padalies ar kādu no savām īpašajām receptēm, kurā izmanto šo augli!