Istabas augi spēj ne tikai izdaiļot interjeru, bet arī attīrīt, mitrināt gaisu un labvēlīgi ietekmēt veselību. Vienmēr pastāv iespēja, ka uz labu laimi iegādāts vai mantots augs, var izraisīt alerģiju, galvassāpes un citas īpatnējas organisma reakcijas. Kādi augi piemērotāki mājoklim un kāda ir to iedarbība, stāsta aptieku tīkla Apotheka farmaceita asistente Agnese Jursa.
Jo vairāk istabas augu, jo tīrāks gaiss! Šo apgalvojumu daudziem patīk attiecināt uz visiem istabas augiem bez izņēmuma. Tomēr svarīgi, lai izvēlēto augu daudzums būtu samērīgs ar telpas kopējo platību, kā arī jāpatur prātā, ka telpaugi elpojot izdala ogļskābo gāzi, smaržvielas, kas spēj ietekmēt pašsajūtu – jutīgāks cilvēks skābekļa trūkuma dēļ no rīta var pamosties ar galvassāpēm. “Tiem, kuriem ir alerģijas vai hroniskas slimības, telpaugi jāizvēlas īpaši uzmanīgi. Vienā istabā nevajadzētu turēt vairākus ziedošus augus vienuviet, jo daudzu putekšņu sajaukums var kaitēt un radīt galvassāpes,” uzsver Apotheka farmaceita asistente Agnese Jursa.
Dabīgie gaisa mitrinātāji un attīrītāji
Ir telpaugi, kas spēj atsvaidzināt gaisu un darbojas kā kaitīgo vielu filtri, gādā par pozitīvu ietekmi uz cilvēka organismu, dvēseli un garu. “Piemēram, dracēnai (Dracaena) piemīt harmonizējoša iedarbība, tā uzlabo mikroklimatu telpā, bet bagātīgais lapu skaits palīdz gaisā likvidēt kaitīgo organisko savienojumu formaldehīdu, kas iztvaiko no dažādiem sadzīves priekšmetiem (skapjiem, galdiem, krēsliem). Arī monstera (Monstera) izstaro mieru, harmonizē gaisotni telpā, bet mirtei (Myrtus) patīk sauss gaiss – dienā paliels mirtes krūms spēj iztvaikot puslitru ūdens, mitrinot gaisu telpā. Tādēļ šis ir ideāli piemērots augs sabiedriskajām telpām,” norāda Apotheka farmaceita asistente Agnese Jursa. Mirtei piemīt arī antibakteriāla un pretiekaisuma iedarbība, tā var pasargāt no vīrusiem, kā arī mirtes kompreses veicina sadzīšanu kaulu lūzuma gadījumos. Savukārt, katrā mājā, kur dzīvo cilvēki ar hroniskām slimībām, ieteicams audzēt alveju (Aloe Vera) – tā piesātina telpu ar skābekli un spēj par 90 % attīrīt gaisu no formaldehīda savienojumiem.
Papardei guļamistabā nav vietas!
Ir virkne telpaugu, kas prasa zināmu piesardzību. Lai gan kaktusu (Cactaceae) iesaka novietot līdzās datoram, jo tas spēj absorbēt datora radīto starojumu tikpat labi kā negatīvās emocijas, šis augs nebūs piemērots ģimenei, kurā ir mazi bērni vai seniori – ja kaktuss būs novietots viegli aizsniedzamā vietā, pastāv risks savainoties. “Arī populāro telpaugu efeju (Hedera helix) neiesaka tiem, kuri sirgst ar ādas kaitēm – tas var izraisīt dažādas alerģiskas reakcijas. Turpretim, ja alerģiju nav, efeju iesaka novietot uz skapja guļamistabā vai priekšnamā – augs spēj aktīvi cīnīties ar savienojumiem, ko izmanto ķīmiskajā tīrīšanā – trihloretilēnu un tetrahloretilēnu,” skaidro farmaceita asistente.
Ģimenei ar mājdzīvniekiem un maziem bērniem nav ieteicams telpas rotāt ar krāšņo klīviju (Clivia) – pēc noziedēšanas augam veidojas ogas, kuras apēdot, rodas slikta dūša, vemšana, miegainība, paplašinās acu zīlītes.
Uzmanīgiem jābūt arī ar dīfenbahiju (Dieffenbachia), jo tās lapas satur indīgas skābes, kas var kairināt ādu un gļotādu, bet, nonākot organismā, radīt izsitumus, apdegumus, čūlas. Savukārt gumijkoks (Ficus elastica) nebūt nav telpām piemērots augs, jo satur sulu, kas iztvaiko caur lapām un izraisa alerģisku reakciju, galvassāpes. “Papardes (Pteridophyta) lapas izdala sporas un var izraisīt alerģijas paasinājumu. Turpretim naktī paparde absorbē daudz skābekļa – ja tā būs novietota guļamistabā, jutīgāks cilvēks skābekļa trūkuma dēļ no rīta sūdzēsies par galvassāpēm,” brīdina farmaceita asistente Agnese Jursa.
Ja tomēr alerģija sākusies
Gadījumā, ja ir pamatotas aizdomas, ka tomēr kāds no telpā esošajiem augiem izraisījis kādas nepatīkamas organisma reakcijas – galvassāpes, nelabumu, kairinājumu kaklā, acu asarošanu, elpceļu pietūkumu, caureju, izsitumus, čūlas, apdegumus vai krampjus – jāvēršas pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības, jāizvēdina telpa, kurā augs atradies, bet pašu telpaugu jāpārvieto uz citu telpu, kurā neuzturas.
Sajūtot pirmos alerģijas simptomus, nevajag vilcināties un gaidīt, kad sūdzības kļūs vēl izteiktākas – jāuzsāk lietot pretalerģijas zāles. Alerģijas paasinājuma gadījumā pirmās paaudzes antihistamīnu jālieto trīs reizes dienā, bet otrās paaudzes antihistamīna līdzekļus – vienreiz dienā. “Taču profilaktiski antihistamīna medikamentus ilgstoši lietot nevajag, jo tie alerģiju neārstē,” atgādina farmaceita asistente Agnese Jursa.
Ja alerģija izpaužas ar aizliktu vai pilošu degunu, noderēs aerosols, kas satur aktīvo vielu azevastīnu. Pieejami arī acu pilieni, kuru sastāvā ir azevastīns – tos var lietot, ja alerģija izraisa acu asarošanu vai apsārtumu. Bez receptes ir nopērkams nazālais kortikosteroīds, kas simptomātiski ārstē alerģisku rinītu, kura cēlonis ir siena drudzis vai citi gaisā esoši alergēni, piemēram, putekļu ērcītes, pelējuma sporas vai dzīvnieku blaugznas.
Telpaugu pozitīvās iedarbības uz veselību:
- Alveja (Aloe Vera) dziedē brūces, apdegumus, nobrāzumus, kukaiņu kodumus, psoriāzi, mazina sāpes, novērš niezi, stimulē organisma aizsardzības un adaptācijas mehānismus.
- Salvija (Salvia officinalis) palīdz attīrīt asinis un noder Alcheimera, diabēta, kā arī dažādu infekciju profilaksei, novērš galvassāpes, ārstē elpceļu iekaisumus, nomierina prātu, uzlabo atmiņu, regulē asinsspiedienu.
- Rozmarīns (Rosmarinus officinalis) iznīcina baktērijas, labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu, aktivizē smadzenes, veicina spēju mācīties un atcerēties.
Augi, kas gādā par enerģētisku līdzsvaru:
- Sanpaulija (Saintpaulia) palīdz radīt labu garastāvokli un pozitīvu noskaņu, iedarbojas aktivizējoši un harmonizējoši.
- Ananass (Ananas bracteatus) uzmundrina dzīves nogurdinātos, aktivizē garu, atbalsta mērķtiecīgu domāšanu un rīcību.
- Acālija (Rhododendron simsii) ienes telpā prieku, noārda kaitīgās ķīmiskās vielas, stiprina nervu sistēmu.
- Gardēnija (Gardenia) spēcina pēc slimošanas, depresijas, sērām, palīdz gūt prieku un harmoniju. Augam nepatīk atrasties līdzās skaļām mūzikas ierīcēm.
