Kā aukstais laiks klāt, tā tiek vilkti laukā medus krājumi. Pa tējkarotei pie SILTAS tējas vai piena krūzes, pa kādai karotei – tāpat. Grūti pat izstāstīt, kas īsti ir medus! Tas ir fantastisks dabas dārgums, kuru ievāc mūsu planētai tik nozīmīgie kukaiņi – bites. Bet – kāds īsti ir šis produkts?

 

Kas ir medus?

Šo saldo produktu ražo medus bites no nektāra, medus rasas vai saldās sulas, kas atrodamas dažādās koku un augu daļās, – un vielas, kas izdalās no bišu siekalu dziedzeriem.

 

Par medu nevar saukt produktu, kas satur vairāk kā 22% ūdens un 5 % saharozes, kā arī mākslīgo medu, ko iegūst ķīmiskā ceļā.

 

Medus ir vienas no vissarežģītākajām bioloģiskās izcelsmes zālēm, kas sevī ietver ļoti daudz cilvēkam nozīmīgu vielu. Medus ķīmiskais sastāvs un bioloģiskā nozīme ir atkarīga no tā šķirnes un izcelsmes vietas.

 

Medu iegūst no ziedu nektāra. Pats nektārs satur no 50 – 70 % ūdens, 20 – 24 % cukura, 13 – 24 % niedru cukura, minerālvielas, fermentus, ēteriskās eļļas, olbaltumvielas, vitamīnus, karotīnu.

 

Medus sastāvā ir arī dažādas organiskās skābes: ābolskābe, pienskābe, vīnskābe, citronskābe utt.. Šīs skābes ir no nektāra, medus rasas un bišu dziedzeriem. Spēcīgas karsēšanas rezultātā var sākt izdalīties skudrskābe un levulīnskābe, palielinot medus skābumu. Skudrskābe nav atrodama paša medū, kā tika agrāk uzskatīts, bet gan veidojas bojāšanās procesā.

 

Medū ir atrodami tādi enzīmi ( fermenti ): invertāzes, diastāzes, katalāzes, oksidāzes, perosidāzes un proteolītiskos enzīmus. Fermenti ir vielas, ko izdala dzīvās šūnas.

 

Medus karsēšana virs +60 C grādu temperatūras, iznīcina fermentus: tiek iztvaicētas ēteriskās eļļas un mikrobus iznīcinošas vielas, padarot medu par parastu cukura maisījumu bez īpašas vērtības. Tāpēc medu neiesaka likt tikko uzvārītas tējas krūzē.

 

Vitamīniem bagāts: bez fermentiem, aminoskābēm, skābēm, olbaltumvielām, medū ir ar vitamīni: B1 (aneirīns), B2 (riboflavīns), B3 (pantotēnskābe), B5 (PP – nikotīnskābe), B6 (piridoksīns), folijskābe, E, K vitamīni, C (askorbīnskābe) un karotīns.

 

 

honey-medis-medus-medum
Foto:Baringo.org

 

Konsistence

Svaigs medus ir bieza, skaidra, pusšķidra masa, kas laika gaita kristalizējas un sacietē. Ar tējkaroti paņemot, nenobriedis medus pilēs.

 

Jau nobriedis medus uz karotītes būs kā bieza, vijīga lentīte.

 

Īsti labs nebūs tas medus, kura sastāva ir vairāk kā 32 % ūdens, tas parasti ir šķidrs.

 

Daudz blīvāks ir medus, kura sastāvā ir mazāk ūdens: 14 – 15 %. Par medus konsistenci liecina ne tikai cukura daudzums, bet arī izskats. Medus, kura sastāvā ir vairāk fruktozes, ir šķidrāks, nekā medus, kura ir vairāk glikozes un citi cukura viedi.

 

Medus sākumā ir šķidrs, bet ar laiku tas kristalizējas: kļūst biezāks un stingrāks. Cukuru koncentrācija, to veids un forma ir tieši faktori, kas ietekme kristalizācijas procesu. Kristalizējas glikoze un saharoze, bet fruktoze paliek šķidrā veidā.

 

Jo vairāk fruktozes medus satur, jo šķidrāks tas ir. Kristalizācijas process ir lēnāks, ja medū ir augstāks procents dekstrīna, olbaltumvielu un augu līmes. Ātrāka kristalizācija novērota, ja medus sastāvā ir melicitoze. Piemaisījumu procents arī paātrina kristalizācijas procesu ( galvenokārt – minerālvielas ).

 

Nozīmīgs labas kvalitātes medus rādītājs ir tā blīvums. Viens litrs medus sver no 1,420 – 1,440 kg. Medus sasalst pie – 36 C grādu temperatūras, blīvumam samazinoties par 10 %. Paplašinās pie + 25 C grādu temperatūras, palielinot masu par 5 %.

 

 

Foto:Honeytree.com
Foto:Honeytree.com

Krāsa

Atšķirībā no krāsvielām ( karotīns, hlorofils, ksantofilīns utt. ), medus krāsas var atšķirties: no bezkrāsaina, gaiši dzeltena, citronu dzeltena, zeltaini dzeltena, tumsi dzeltena, brūni zaļas, līdz pat melnai. Piemēram, pats gaišākais medus ir akāciju medus – vājā krēmveida krāsā.

 

Visbiežāk sastopamā medus krāsa ir dzeltenā ziedu medus krāsa, retāk – tumši brūna līdz pat zaļai.

 

No lapu kokiem iegūtais medus visbiežāk ir dzeltens, griķu – brūns, zirņu un tabakas – tumši brūns. Laika gaita medus zaudē savu krāsu.

 

Aromāts

Katrai medus šķirnei ir savs aromāts. Balstoties uz šo kritēriju, ir iespējams spriest par kvalitāti, zināma mērā – pat par medus izcelsmi. Medus smaržu padara īpašu attiecīgajam nektāram raksturīgās gaistošās vielas.

 

Aromātiskās vielas ar laiku izzūd, jo īpaši tad, ja medu glabā nepareizi. Medus viegli un ātri uzsūc apkārtējās vides smaržas. Lai no tā izvairītos, medu jāuzglabā cieši noslēgtos traukos, kas neatrodas blakus produktiem ar specifisku smaržu un slikti vēdināmās telpās.

 

Foto:Thetreatmentherbs.com
Foto:Thetreatmentherbs.com

Garša

Medus bišu produkts atšķiras no citiem pārtikas produktiem ar savu tīkamo garšu, atkarība no tā izcelsmes un sastāva. Aromāts, kas apvienots ar saldo cukura un skābuma garšu ( to dod organiskās skābes ), dod kopējo saldo, mazliet skābeno garšu.

 

Ir medus šķirnes, kurām saldā garšā mijas ar rūgto, piemēram, kastaņu, tabakas, vītolu.

 

Medus saldums ir atkarīgs tieši no cukuru koncentrācijas un izcelsmes. Pats saldākais medus ir tas, kuram dominē fruktoze.

 

Medus, kurš tiek uzglabāts metāla traukos, lēnām uzsūc metālisko garšu, iegūstot skābenu piegaršu.

 

 

Interesanti fakti par medu

 

  • No ebreju valodas medus nozīmē „apburt”.
  • Sākumā medu izmantoja kulinārijā kā saldinātāju, bet tagad tas visā pasaulē ir atzīts ārstnieciskais līdzeklis.
  • Medus uz zemes ir bijis 150 miljonus gadus atpakaļ. Tas pieminēts ir arī hieroglifos.
  • Senie ēģiptieši medu izmantoja kā maksāšanas līdzekli, gluži kā acteki izmantoja kafijas pupiņas naudas vietā.
  • Ar medu baroja svētos dzīvniekus. Tā bija biežāka velte ziedojumos.
  • Vai jūs ziniet, kas ir medus vīns? Tas ir tik plaši pieminētais medalus.
  • 11. gadsimtā medus bija tik pieprasīts, ka vācu zemnieki saviem feodāļiem maksājumu par zemi piedāvāja bišu vaska un medus veidā.
  •  Bitei ir piecas acis.
  • Medus ir vienīgais produkts, kas sevī ietver c visas dzīvībai nepieciešamās vielas, ieskaitot ūdeni.
  • Medus bites nekad neguļ.
  • Bites viena ar otru sazinās dejas veida, izmantojot feromonus (smaržas ).
  • Bites ir atbildīgas 80 % ar apputeksnēšanu. Kad nākošo reiz ēdīsi maizīti vai gaļu, pasaki tām paldies!
  • Lielākie senatnes domātāji, kā Pitagors, Aristotelis, Hipokrāts, uzskatīja, ka medus pagarina cilvēka dzīvi.
  • Viena darba bite savā mūžā sagādā 1/ 12 daļu no tējkarotes medus.

 

Saldu dienu!

Iepriekšējais rakstsPievilkšanās spēks: Noslēpumi, kā iegūt kāroto partneri
Nākamais rakstsKas jāņem vērā, mīlējoties ar katras horoskopa zīmes pārstāvi?