Vasara ir īsa. Tikko zemenes nomaina avenes, tā jau nāk mellenes un prasa savu vietu galdā. Visu gribas iespēt! Vienīgais, ko nav iespējams, – apturēt vasaru. Var tikai mēģināt vēl intensīvāk baudīt. Vēl intensīvāk? Jā, kulināriem nolūkiem izmantot ziedus, no kuriem daudzi ir ne tikai ēdami, bet pat veselīgi.
Ēdami ir lavandas un rožu ziedi, kā arī kliņģerītes, vijolītes, krizantēmas, atraitnītes, rudzupuķes, mimozas, kreses, pienenes, peonijas, samtenes un āboliņš. Baudāmi ir arī gurķu un ķirbju, zirņu un pupu, sīpolu un ķiploku ziedi. Ja salātiem, desertam vai kokteilim gribas puķes dekoru, tad jāizvēlas kāds no ēdamajiem ziediem, lai neiekļūtu ķibelē. Jāraugās arī, ka uz šķīvja vai glāzē nenonāk kas ķīmiski, piemēram, ar pesticīdiem, apstrādāts. Ziedi var būt gan tikko plūkti, gan kaltēti, gan cukuroti, pat iesaldēti – rožu pumpuri vai vijolīšu ziedi ledus kubiņos.
Saules krāsas kliņģerītes zieds uz maizes rikas nelielai maltītei motivēs arī pašus steidzīgākos – bērnus. Zaļo tēju papildinot ar vaniļu un pasniedzot plānā porcelānā, pēcpusdienas viesību dāmas klusā nopūtā izteiks savu sajūsmu, uz tasītes malas atrodot cukurotu rožlapiņu pāri – dekoru un našķi reizē. Par garlaicību nesūrosies arī kungi, ja pēc maltītes varēs atrast kādu ēnaināku vietiņu, kur baudīt pieneņu vīnu.
Lavandas ziedi telpā gādā ne tikai par dekoru, bet arī tīru gaisu. Ne velti kādreiz lavandu lika veļas atvilktnēs un, pateicoties antiseptiskajām īpašībām, vēl arvien izmanto kosmētikā. Pat daži zariņi, aizlikti aiz spilvendrānas, gādās par saldu miegu. To var iecept cepumos, iestrādāt sīrupā, eļļā un etiķī. Īsta delikatese ir lavandas sviests. Jāņem svaigi, tikko uzplaukuši ziedi, jo tad tie ir visaromātiskākie. Ziediņus noplūc, un divas tējkarotes iemaisa 200 gramos mīksta sviesta un četrās ēdamkarotēs medus, ietin folijā un liek ledusskapī. Ripiņu tāda sviesta uzliekot uz tikko ceptas pankūkas vai smalkmaizītes, tas kusīs, nāsis kutinot maigajam aromātam. Pat grauzdēta brokastu maize ar tādu piedevu kļūs par notikumu. Vislabākais dekors, lieki piebilst, ir svaigas lavandas zariņš.
Rožu ziedlapiņas, pateicoties intensīvajai krāsai un aromātam, noder gan augļu salātu, gan cepumu dekoram. Kaltētas ziedlapiņas varbūt arī nebūs tik košas, toties formā stingrākas un pa rokai arī tad, kad dārzs neslīgst ziedos. Šai vajadzībai ņem ķīmiski neapstrādātu rožu ziedus, noplūc ziedlapiņas, noskalo, liek uz salvetes apsusēt un kaltē tumšā un sausā vietā, izvairoties no tiešiem saules stariem, lai krāsa neizbalē. Uzglabā tumšā traukā. Ja kolēģes patrāpījušās tādas, kas katru mīļu dienu sāk ar vēsti par to, cik gurķu un ievārījuma burku ziemai sagādāts, turklāt vēl interesējas par citu iekrāto rezultātu, tad te īsti vietā būs pretjautājums: „Vai sakaltēji jau rožlapiņas? Nē?!”
Ne tikai kolēģes, bet pat zvērinātu vīramāti var samulsināt ar rožmaizītēm. Ne tām, kas konditorejā, bet īstām. Ņem četrkantīgu baltmaizes riku, apziež ar lavandas sviestu, otru liek pa virsu, plānā kārtā apsmērē ar medu un apkaisa ar kaltētām rožlapiņām. Maizes malas nogriež ar viļņotu nazi un vēl pa diagonālu pārgriež. Darīts!
Īsti gardēži pie tā vēl neapstājas. Viņi ķeras pie cukurotu ziedlapiņu gatavošanas. Rožu, atraitnīšu vai vijolīšu ziedlapiņas iemērc olbaltumā, apviļā cukurā un uz īsu brīdi ieliek krāsnī. Tā top našķis un izcils dekors jogurta kūciņai vai saldējumam.
Apdomīgie salātu vai deserta dekoram ņems ko tādu, kas ne tikai smuks no vaiga, bet arī veselīgs, piemēram, margrietiņas vai pienenes. Viņi zina, ka kliņģerītes nomierina, uzlabo miegu un palīdz pret iekaisumu, gluži tāpat kā sarkanais āboliņš un rudzupuķes.
