Karalienes Elizabetes II pēdējā atdusas vieta ir atzīmēta ar vienkāršu plāksni, kas viņu uz mūžību savieno ar viņas dievināto vīru un vecākiem.
96 gadus vecā karaliene pirmdienas, 19. septembra, vakarā tika apbedīta aizkustinošā privātā ceremonijā Vindzoras karaļa Džordža VI piemiņas kapelā.
Tur uz kapakmens, kas ir grīdā esoša plāksne, jau iepriekš bija uzrakstīti karalienes vecāku vārdi ar zelta burtiem uz melna Beļģijas marmora.
Dienu vēlāk Bekingemas pils atklāja, ka naktī pēc apbedīšanas tika uzstādīta jauna plāksne ar mirušās karalienes, viņas vīra un vecāku vārdiem, kā arī viņu dzimšanas un nāves datumiem.
Tika uzrakstīts: Džordžs VI 1895-1952, Elizabete 1900-2002, Elizabete II 1926-2022, Filips 1921-2021.
Starp abiem pāriem ir Bikšu lentas ordenis, kas ir valsts vecākā un dižciltīgākā bruņniecības ordeņa – Prievīšu ordeņa zīme – augstākais apbalvojums Apvienotajā karalistē. Visi četri bija ordeņa locekļi, un Svētā Džordža kapela, kurā atrodas piemiņas kapela, nu ir viņu garīgā mājvieta.
Pazemīgajā akmens piebūvē, ko var aplūkot caur metāla vārtiem Svētā Džordža kapelā, ir arī mirušās karalienes māsas Mārgaretas pelni.
Karalienes pēdējo atdusas vietu sabiedrība varēs apskatīt no nākamās nedēļas, taču par šo privilēģiju būs jāmaksā. Kapela, kas pašlaik ir slēgta karalisko sēru laikā, apmeklētājiem atkal tiks atvērta ceturtdien, 29. septembrī, kā daļa no vispārējās ekskursijas pa Vindzoras pili, maksājot līdz 28,50 GBP (~33 Eur) pieaugušajiem un 15,50 (~18 Eur) bērniem.
Pils ir atvērta tikai piecas dienas nedēļā no ceturtdienas līdz pirmdienai, taču Svētā Džordža kapela ir slēgta publikai svētdienās, jo tā ir dzīva pielūgsmes vieta. Ekskursijas pa pilij vada Royal Collection Trust (RCT), reģistrēta labdarības organizācija un Karaliskās mājsaimniecības nodaļa
Ienākumi, kas gūti no uzņemšanas un citām komerciālām darbībām, tiek izmantoti Karaliskās kolekcijas uzturēšanai, kas ir viena no lielākajām un nozīmīgākajām mākslas kolekcijām pasaulē un viena no pēdējām lielajām Eiropas karaliskajām kolekcijām, kas palikusi neskarta.
Kolekcija, kurā ir tūkstošiem mākslas darbu un senlietu, nepieder karalim kā privātpersonai, bet tā ir suverēna uzticība viņa pēctečiem un tautai. Tās dārgumi ir izplatīti aptuveni 15 karaliskajās rezidencēs un bijušajās rezidencēs visā Apvienotajā Karalistē, no kurām lielākā daļa ir regulāri atvērtas sabiedrībai.
Pastāv arī bažas, ka Svētā Džordža kapelu varētu pārņemt sērotāji un interesenti no visas pasaules, jo īpaši tāpēc, ka ģimenes memoriāls ir tik mazs un apmeklētāji tajā var ielūkoties tikai caur maziem metāla vārtiem. Ņemot vērā, cik gara rinda veidojās, lai apskatītu Vestminsteras zālē guļošo karalieni, Vindzoras darbiniekiem varētu nākties tikt galā ar garām gaidīšanas rindām un sastrēgumiem.
RCT pārstāvis tomēr uzsvēra, ka katru dienu tiek pārdots tikai ierobežots pils biļešu skaits 15 minūšu laikā.
Džordžs VI nomira 1952. gada februārī tikai 56 gadu vecumā – brīdis, ko karaliene vienmēr atzīmēja privāti savā Sandringemas īpašumā. Viņas māte nomira 101 gada vecumā 2002. gada martā. Karaliene iepriekšējā mēnesī bija zaudējusi savu māsu princesi Mārgaretu, kurai tobrīd bija 71 gads.
Karaļa Džordža zārks sākotnēji tika novietots Karaliskajā velvē. Bet, tā kā viņa vēlme bija atdusēties savā kapelā kopā ar savu mīļoto sievu, piemiņas kapelu, kas nes viņa vārdu, viņa vecākā meita uzcēla 1969. gadā.
Viņu atdusas vietu iezīmēja melns kapakmens – plāksne ar uzrakstiem King George VI 1895-1952 un Elizabeth 1900-2002 ar zelta burtiem. Margaretas pīšļi sākotnēji tika novietoti Karaliskajā velvē, bet pēc dažām nedēļām, kad nomira karalienes māte, tika pārvietoti pie vecākiem.
Pēc vēsturiskajām valsts bērēm Londonā un nodošanas ceremonijas Vindzorā pirmdien, 19. septembrī, mirušās karalienes zārks tika nolaists glabātavā, bet vēlāk tika pārvietots kopā ar prinča Filipa zārku, kurš nomira pagājušā gada aprīlī 99 gadu vecumā.
Viņu mirstīgās atliekas tika apglabātas mazajā ģimenes memoriālajā piebūvē, kas uzcelta Svētā Džordža kapelas ziemeļu pusē. Viņu zārki tika viegli nolaisti 18 pēdu augstumā, lai atrastos viens virs otra, balstoties uz metāla rāmi, 10 x 14 pēdu (~3×4 metru) kamerā.
