Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs stāsta par hidroloģisko situāciju marta otrajā dekādē, vienlaikus atklājot, kad gaisa temperatūra pie mums beidzot būs pozitīva gan dienās, gan naktīs.

Marta pirmās dekādes beigās un otrās dekādes sākumā joprojām valdīs sals gaidāmi nokrišņi, tādēļ valsts austrumu daļā – Gaujas un Daugavas upju baseinos, kur jau tagad ir biezākā sniega sega un ar lielāku ūdens saturu tajā – sniega sega kļūs vēl biezāka un palielināsies tās piesātinājums ar ūdeni. Turpināsies ledus sākotnējo formu veidošanās, kā arī ledus segas nostiprināšanās Latvijas austrumu daļas upēs. Arī Latvijas rietumu un centrālās daļas upēs turpinās veidoties piesalas un vižņi, tomēr vienlaidu ledus segas nostiprināšanās nav gaidāma. Pļaviņu ūdenskrātuvē turpināsies vižņu un ledus masu uzkrāšanās esošā sastrēguma augšpusē.

Marta otrajā dekādē nokrišņu būs daudz, atsevišķās dienās sniegs pāries lietū. Marta otrās dekādes beigās Latvijā ieplūdīs siltāks gaiss. Gaisa temperatūra būs pozitīva gan dienās, gan naktīs. Šajā periodā gaidāmi mēreni, atsevišķās dienās pat stipri nokrišņi, tikai atsevišķās dienās marta beigās un aprīļa sākumā vēl iespējama īslaicīga sala atgriešanās. Upju baseinos strauji kusīs sniegs un palielināsies upju notece, kā arī paaugstināsies ūdenslīmenis:

  • Rietumu un centrālās daļas upēs pavasara palu maksimums gaidāms marta trešajā dekādē;
  • Latvijas austrumu daļas upēs ledus uzlūšana gaidāma marta pēdējās dienās vai aprīļa pirmajā dekādē, bet pavasara palu maksimums laika periodā no marta beigām līdz aprīļa vidum. Mazajās upēs tas iestāsies agrāk, bet lielākās upēs palu maksimums gaidāms vēlāk. Ja sniega kušanas ūdeņu pieplūdumu papildinās nokrišņi, un Daugavas baseina augštecē ilgāk saglabāsies sala apstākļi, tad palu maksimums Daugavā iestāsies nedaudz vēlāk;
  • Ūdenslīmeņu režīmu ledus iešana lielākajā daļā upju neietekmēs, jo pilna ledus sega ir vien atsevišķos upju posmos Latvijas austrumu daļā. Tomēr jāatzīmē, Pļaviņu ūdenskrātuvē ledus iešanas laikā iespējamas krasas ūdenslīmeņa svārstības esošā ledus sablīvējuma dēļ;
  • Vislielākais ledus sastrēgumu un plūdu risks gaidāms Daugavā – Pļaviņu ūdenskrātuves posmā, kur pie Pļaviņām ledus saglabājies visu ziemu. Ledus segā ir lāsmeņi, tomēr ilgstoši ir veidojušies un krājušies vižņi. Iespējamo sastrēgumu vietas ir arī Gaujas un Daugavas baseinu upēs, kur ledus sega saglabājusies kopš decembra

Ņemot vērā visu augstākminēto, šogad prognozētās maksimālo ūdens līmeņu vērtības 

  • Latvijas austrumu daļas upēs ir tuvas vai augstākas, 
  • Latvijas centrālās un rietumu daļas upēs zemākas

par novērotajiem vidējiem ilggadējajiem maksimālajiem palu līmeņiem.

Papildus jāmin, ka lielākā daļa pavasara palu maksimālie līmeņi gaidāmi zemāki par šogad janvārī novērotajiem, jo tie lielākoties bija saistīti ar ledus iešanu, sastrēgumiem.

Vētru gadījumos Lielupes, Gaujas un Daugavas upju lejtecēs ūdens līmeņa paaugstināšanos atkārtoti izraisīs vējuzplūdi.

Pavasara perioda maksimālie caurplūdumi rietumu un centrālās daļās upēs gaidāmi mazāki par ilggadēji vidējām vērtībām, bet austrumu daļas upēs tuvi tām.

 

Iepriekšējais rakstsTavs horoskops veiksmīgai dienai – 11. marts
Nākamais rakstsVilciena priekšā ieraudzīja uz sliedēm gulošu cilvēku – traģēdiju Gaujā novērst neizdodas