Šoreiz BrīvBrīdis.lv sazinājās ar uztura speciālistu, lai saprastu, kas īsti tas ir, un kā viņš var cilvēkam palīdzēt. Kā arī konkrētāk par to – kas ir pirmās lietas, ko cilvēks var darīt savas veselības labā ar uztura palīdzību un to, kas notiek pirmajā konsultācijā, kad cilvēks ir devies pie uztura speciālista?
Konsultē Gita Ignace. Sertificēta uztura speciāliste. Auglības atpazīšanas metodes konsultante. Pieņem Ogres Rajona slimnīcā un Āgenskalna klīnikā.
Pēdējā laikā aizvien vairāk dzirdam speciālistus (un ne tikai) runājam par to, cik būtisks un nozīmīgs ir cilvēka uzturs. Ne velti ir teiciens – “Mēs esam tas, ko ēdam.” Protams, jo, cilvēkam dzīvē ļoti svarīga ir harmonija visās zonās, jo īpaši – garīgajai sfērai jābūt līdzsvarā ar fizisko. Un tiklīdz tu nebūsi apmierināts ar sevi fiziski, arī emocionālajā jomā var rasties problēmas, tā saucamais organisma disbalanss. Tātad – varam sev lieliski palīdzēt, sakārtojot savu ēdienkarti, pievēršot uzmanību veikala groziņā ieliktajiem produktiem un to pagatavošanas veidam. Turklāt, nevajadzētu baidīties lūgt palīdzību, jo tas, ka uztura speciālistu vai dietologu apmeklē tikai cilvēki, kuriem ir galējas aptaukošanās pazīmes, ir tikai mīts (lai gan cilvēkiem ar liekā svara problēmām tam noteikti jāpievērš lielāka uzmanība). Pie šiem speciālistiem var doties ikviens sevi mīlošs cilvēks, kurš vēlas pareizi rūpēties par savu veselību. Visupirms – kas tad īsti ir uztura speciālists un ar ko viņš atšķiras no ārsta dietologa? “Latvijā ir iespēja šobrīd mācīties par uztura speciālistu un ārstu dietologu. Uztura speciālists Latvijā ir samērā jauna profesija, bakalaura studiju programmas ietvaros, četru gadu laikā Rehabilitācijas fakultātē šīs nozares studenti apgūst gan pamata ārstniecības priekšmetus, gan specifiskos priekšmetus, kā arī pārtikas produktu sastāvu, pārtikas produktu lietošanu un ar tiem saistītās saslimšanas. Pēc bakalaura studijām ir iespēja mācīties arī maģistra studiju programmu uzturzinātnē. Turpretī ārsti dietologi studē Medicīnas fakultātē un bakalaura studiju programmā sešu gadu laikā pārsvarā apgūst dažādas saslimšanas, kas saistītas uzturu, bet atšķirībā no uztura speciālistiem neiegūst zināšanas pārtikas tehnoloģijās. Taču ārsti dietologi ir tiesīgi izrakstīt recepšu medikamentus, ja tas vajadzīgs. Diemžēl, Latvijā mēdz uzrasties dažādi “viltus” uztura speciālisti, vai dietologi, kam nav medicīniskās izglītības, un viņi arī “ārstē” cilvēkus, taču dažkārt tā, ka pilnībā sabojā priekšstatus par uztura speciālistiem. Mēs Latvijas diētas un uztura speciālistu asociācijā (LDUSA) šobrīd aktīvi cīnāmies pret šiem “speciālistiem”,” stāsta sertificētā uztura speciāliste un auglības atpazīšanas metožu konsultante Gita Ignace.
Skaidrs ir arī tas, ka “kas der visam – neder nekam”, tāpat arī šajā jomā – ne visiem derēs viena un tā pati recepte, vieni un tie paši ieteikumi. Ja vienam labāk ēdienkartē ieviest vairāk augļu, citam tieši pretēji – to lietošanu uzturā vajadzēs ierobežot līdz minimumam. Mēs esam ļoti dažādi. Tieši tam ir domāta pirmā vizīte pie uztura speciālista, lai saprastu, kas būs piemērotākais tieši tev. Lai tu zinātu, kam sagatavoties un vairāk izprastu, ko šis speciālists pirmajā vizītē darīs, jautājām, lai Gita pastāsta par to, kam gatavoties, ja esi nolēmis apmeklēt uztura speciālistu: “Katram uztura speciālistam noteikti ir atšķirīga pieeja tam, ko viņš jautā pirmajā vizītē. Es uzzinu par pacienta vispārējo veselības stāvokli, par katru saslimšanu, jo katrai saslimšanai ir savs ieteicamo un neieteicamo produktu saraksts, apskatu analīzes un arī dažkārt iesaku papildus kādas uztaisīt, uzzinu par pacienta dzīvesveidu, ikdienas uzturu. Tad kopā ar pacientu tiek izvirzīti mērķi un rīcības plāns, tas viss notiek ļoti individuāli. Īpaši ieteiktu pie uztura speciālista doties tiem, kuriem ir svara problēmas, jo, ja to nesakārto, tad var laika gaitā veidoties ļoti daudzas saslimšanas, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, 2. tipa cukura diabēts u.c. Par uzturu īpaši jāpiedomā arī cilvēkiem ar kuņģa un zarnu trakta problēmām, grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā, kā arī, ja ir anēmija. Ja esat veģetārietis, vegāns vai dēļ kādām alerģijām ēdienkarte ir ierobežota, tad noteikti ir jāzina, kā to sabalansēt, lai organismam pietiktu visu uzturvielu. Katrai saslimšanai, katram dzīves posmam ir sava ēdienkarte.”
Tieši pareizs uzturs var kalpot par milzīgu palīglīdzekli savas pašsajūtas, veselības stāvokļa un dzīves kvalitātes uzlabošanai. Nenoliedzami veselība ir cilvēka lielākā vērtība – nekam citam dzīvē nav tik milzīga loma. Tieši tāpēc BrīvBrīdis.lv jautā Gitai Ignacei par to, kā cilvēks var palīdzēt sev ar uztura palīdzību? Kas ir svarīgākais, kas ikvienam būtu jāievēro, piemēram, vai ir kādi produkti, ko noteikti nedrīkst izslēgt no ēdienkartes vai tieši pretēji – kas obligāti tajā jāievieš? Tajā skaitā – ūdens dzeršana – vai taisnība, ka dienā svarīgi izdzert vismaz 1,5 l ūdens? “Es esmu novērojusi, ka vēl aizvien cilvēkiem nav skaidrs, cik ļoti uzturs mūs ietekmē. Ar veselīga uztura un dzīvesveida palīdzību mēs varam palīdzēt sev nejusties nogurušiem, būt dzīvespriecīgākiem, ar augstākām darba spējām, stiprāku imunitāti. Ļoti atšķirsies uzturs cilvēkam ar vai bez veselības traucējumiem, tādēļ nav tādas vienotas ēdienkartes visiem vai konkrēts produkts, ko noteikti visiem būtu atļauts un ieteicams lietot. Piemēram, pēc statistikas datiem, latviešiem ēdienkartē būtu jāpalielina pilngraudu produktu un dārzeņu patēriņš, šis ieteikums derēs gandrīz visiem, bet realitātē pie manis nāk ar tādām slimībām, kurās šie produkti ir jāierobežo. Par ūdeni, ir ļoti vienkārša formuliņa, lai uzzinātu, cik pieaugušam cilvēkam dienā būtu jāizdzer šķidrums: 30ml x kg (jūsu svars kilogramos). Atkal tas derēs gandrīz jebkuram, bet bērnu uzņemtais šķidruma daudzums atšķirsies. Vai, ja sportojat, ejat saunā, vai ir karsta diena, caureja vai vemšana, tad šķidruma patēriņš var ļoti palielināties. Ūdeni uzmanīgi vajadzēs dzert tiem, kam tūska vai kāda nieru saslimšana,” skaidro uztura speciāliste.
Aizvien populārākas kļūst arī dažādas diētas, kas ir pieejamas gan par maksu, izveidojot speciālus kontus, veidojot it kā speciāli sev paredzētus uztura plānus, kā arī vienkārši tādas metodes, par ko tiek izlasīts internetā vai dzirdēts no draudzenēm. Nesen, piemēram, plaši tika apspriesta tā saucamā “olu diēta”, ar ko iespējams bez mokām un samērā ātri atbrīvoties no liekajiem kilogramiem. Tāpat arī atslodzes dienas, kur pusi diennakts vai pat visu diennakti (reizēm sanāk pat vairāk), kas veidotas, tā teikt, pat aprēķinātas, vadoties pēc Mēness fāzēm. Mūs ļoti interesēja sertificēt uztura speciālista viedoklis par šīm, internetā pieejamajām diētām, atslodzes dienām, par ko informācija plaši atrodama internetā un katrs pats var izlemt izmēģināt, pievērsties kādai no tām. Bet svarīgi – vai to tiešām drīkst darīt jebkurš? Kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība? Uz ko G. Ignace atbild: “Diemžēl, neko pozitīvu nevaru pateikt par dažādām diētām un arī informāciju par “veselīgu uzturu”, kas dažkārt atrodama internetā u.c. informācijas avotos. Mūsdienās izteikta tendence ir visu dabūt ātri – ātri zaudēt svaru, ātri gūt rezultātus utt. Un, protams – to visu bez piepūles. Es cilvēkus “netievinu” ātri, jo uzskatu, ka tam nav nekādas jēgas, un tas ir arī zinātniski pierādīts, ja strauji zaudēs svaru, tad tas nāks atpakaļ un visbiežāk ar uzviju, un plusā tu, iespējams, būsi arī pabojājis savu veselību. Mēs, visticamāk, katrs zinām kādu cilvēku, kurš nepārtraukti “sēž” uz diētas, bet tik un tā ir dūšīgs, nesaprotu, kāpēc cilvēki aizvien iekrīt šajos slazdos… Esmu redzējusi ļoti daudzus negatīvus gadījumus, ko ar cilvēku ir izdarījušas šīs aizdomīgās diētas – badošanās bez ārsta uzraudzības vai vienkārši neapdomīga uztura bagātinātāja lietošana. Mums katram organisms ir ļoti dažāds. Ne katram organisms spēs adaptēties pie veģetāra vai vegāna uztura, ne katrs var atļauties badoties, ne katrs lietot visus uztura bagātinātājus. Ar savu organismu nevar jokot! Ja esi izlēmis ar to eksperimentēt, tad regulāri jāpārliecinās vai tu nenodari tam pāri, veicot analīzes, novērojot pašsajūtu un to visu darot šīs jomas profesionāļa (ģimenes ārsta, uztura speciālista) uzraudzībā.”
Kas īsti ir saprotams ar terminu “veselīgs uzturs”? Vai tā formula visiem var būt vienāda? “Es ar terminu “veselīgs uzturs” saprotu uzturu, kas nodrošina tavu organismu ar visu nepieciešamo viņa fizioloģiskajām vajadzībām. Maldīgs uzskats ir tas, ka veselīgs uzturs ir tikai dārzeņi un augļi. Nē, veselīgs uzturs ir sabalansēts, dažāds, tajā ir iekļautas visas produktu grupas, ne tikai dārzeņi, bet arī graudaugi, olbaltumvielu produkti un noteikti arī taukvielas. Veselīgs uzturs visiem nebūs vienāds. Atkarībā no vecuma, dzīvesveida, veselības stāvokļa būs ieteicamie/neieteicamie produkti un dažādi porciju lielumi,” pamāca uztura speciāliste. Tieši tāpēc, ka mēs visi netiekam mērīti pēc vienas skalas, ka esam tik dažādi, atšķirīgi, svarīgākais, iespējams, vispirms būtu saprast to, kā ar uzturu nenodarīt sev pāri. Jo, lai cik vērtīga būtu speciālista konsultācija, ne visi uz to dosies, ne visi uzskatīs, ka tas ir labākais, ko iesākt, cilvēki visbiežāk dažādās situācijās vispirms mēģina tikt galā paši saviem spēkiem. Tieši tādēļ būtiski ir zināt to, ko nedarīt, un tas vien būs krietns palīgs ikdienā. Gita Ignace iesaka tādu kā sava veida formulu, kā nenodarīt sev pāri, izvēloties pārtikas produktus un gatavojot ikdienas maltītes: “Galvenais, lai jūsu un jūsu ģimenes ikdienas ēdienkartē bieži viesi nav dažādi pusfabrikāti (desas, pelmeņi, zivju pirkstiņi, žāvējumi utt.), protams, dažādi neveselīgi našķi (čipsi, saldumi u.c. līdzīgi produkti), kā arī pārmērīgi cepts uzturs un pārmērības, lietojot uzturā sāli.” Sāls, cukurs, gāzētie dzērieni, čipsi un citi našķi… Vai šīs ir tās lietas, ko vajadzētu izslēgt no ēdienkartes teju pavisam? Cik nozīmīgas tās ir veselīga uztura “būvēšanā”? “Tie noteikti ir produkti, kas būtu jāierobežo, tie nenesīs labumu tavai veselībai, un bez tiem tavs organisms var arī iztikt. Ja tu esi vesels cilvēks un tev nav liekais svars, un tu ikdienā ēd sabalansēti, protams, nekas nenotiks, ja arī šad tad panašķosies. Ja esi vecāks, noteikti ieteiktu nepieradināt savu bērnu pie tā, ka tas ir normāli, ka mājās regulāri atrodas saldumi utt. TĀ NAV NORMA! ir ļoti svarīgi kādi tiek ielikti uztura principi jau no zīdaiņa vecuma, pēc iespējas vēlāk našķi jāiekļauj bērna uzturā, un tie nevar pastāvīgi atrasties mājās. Esi savam bērnam labs piemērs, jo tu esi atbildīgs par to kāda būs viņa veselība un viņa uztura paradumi nākotnē,” brīdina G. Ignace.
Tikai katra paša rokās ir tas, cik ļoti pievērsties savai veselībai, savam izskatam un pašsajūtai. Tikai mēs paši varam ietekmēt to, cik daudz darām savā labā un vai to darām pareizi. Taču arī mēs – BrīvBrīdis.lv – vēlamies, lai esi vesels un ar sevi apmierināts, lasītāj, tāpēc – ja vēl neesi iesācis, ir īstais laiks beidzot pievērsties veselīgākai dzīvošanai. Uztura speciāliste iesaka tieši tev, ar ko sākt, ja vēlies ēst un dzīvot veselīgāk: “Es noteikti ieteiktu pievērst uzmanību tam, vai pietiekami tiek dzerts ūdens. Mēģiniet ielikt savā ēdienkartē vairāk pilngraudu produktus, piemēram, griķus, pilngraudu auzu pārslas, brūnos rīsus, brūno bulguru, utt. Mēģiniet samazināt cukuru, saldumus, konditorejas izstrādājumus, pārmērīgu sāls lietošanu. Palieliniet uzturā dārzeņu, ogu daudzumu. Lietojiet kvalitatīvus olbaltumvielu produktus un taukvielas.”
Uzlabo savu pašsajūtu un esi laimīgs!
