2015. gadā aprāvās daudzu izcilu Latvijas un pasaules dižo cilvēku mūža gājums. Ar gaišām domām un labiem vārdiem pieminēsim viņus, iespējams, uzzinot, ko vairāk par šo personību devumu mums un pasaulei!

 

 

 

Janvāris

Žans Pjērs Moriss Žoržs Beltuāzs dzimis 1937. gada 26. aprīlī. Bija Francijas  auto un motosportists, piedalījies Formula 1 pasaules čempionātā. Miris 2015. gada 5. janvārī 77 gadu vecumā no divām sirdstriekām.

Foto:Bel7infos.eu
Foto:Bel7infos.eu

 

 

Zviedru kinoaktrise Anita Ēkberga  dzimusi 1931. gada 29. septembrī. 1951. gadā ieguvusi  Miss Zviedrija titulu. Ēkberga pasaules slavu ieguvusi ar lomu itāļu kinorežisora un scenārista Federiko Fellīni 1960. gada filmā Saldā dzīve (La Dolce vita), kurā viņa spēlē kopā ar leģendāro itāliešu aktieri Marčello Mastrojāni. Aizsaulē aizgājusi 2015. gada 11. janvārī 83 gadu vecumā no ilgstošas slimības izraisītām komplikācijām.

Foto: Kate gabrielle/Flickr.com/cc
Foto: Kate gabrielle/Flickr.com/cc

 

 

94 gadu vecumā 2015. gada 31. janvārī mūžībā aizsaukts 1920. gada 15. aprīlī dzimušais vācu politiķis un bijušais Vācijas prezidents  (No 1984. gada līdz 1994. gadam) Rihards fon Veiczekers. Otrā termiņa laikā viņš piedzīvoja Aukstā kara beigas un Vācijas atkalapvienošanos.

Foto: Transparencyinternational/Flickr.com/cc
Foto: Transparencyinternational/Flickr.com/cc

 

 

 

 

Abdulla bin Abdulazīzs al Saūds dzimis 1924. gada 1.augustā. Viņš bija Saūda Arābijas karalis no 2005. gadam; troni ieņēma pēc sava pusbrāļa Fahda nāves un valdīja līdz pat savai aiziešanai mūžībā. No 1987. gada bija kroņprincis. Bijis arī Saūda Arābijas premjerministrs un Nacionālās gvardes komandieris. Aicinājis dažādas reliģijas uz dialogu, saistībā ar terorisma izplatību islāma kultūrā. Miris 2015. gada 23. janvārī 90 gadu vecumā no dažādiem veselības sarežģījumiem.  

Foto: Downing Street/Flickr.com/cc
Foto: Downing Street/Flickr.com/cc

 

Februāris

104 gadu vecumā 2015. gada 4. februārī miris 1913. gada 20. janvārī dzimušais  latviešu kordiriģents Roberts Zuika. Bijis 20. Dziesmu svētku virsdiriģents, 21.-23. Dziesmu svētku Goda virsdiriģents. 2003. gadā saņēmis IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Pasaules brīvo latviešu apvienība 2004. gadā Robertam Zuikam pasniedza balvu par ilggadīgu, pašaizliedzīgu latviešu mūzikas lauka kopšanu un jaunās paaudzes iedvesmošanu.

Foto:Pasaules brīvo latviešu apvienība/pbla.lv
Foto:Pasaules brīvo latviešu apvienība/pbla.lv

 

 

 

 

 

Baiba Caune – Morzika dzimusi 1945. gada 12. augustā. Viņa bija latviešu riteņbraucēja, divkārtēja pasaules vicečempione grupas braucienā. Savās sportistes gaitās izcīnīja kopumā 55 valsts čempiones titulus dažādās disciplīnās, pārstāvēja PSRS izlasi un kļuva par PSRS čempioni. Bijusi Uļjanas Semjonovas Latvijas Olimpiešu sociālā fonda (LOSF) biedre. 2003. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa 1. pakāpes goda zīmi. Mirusi 2015. gada 7. februārī 69 gadu vecumā.

Latvijas Riteņbraukšanas federācija/http://lrf.lv/
Latvijas Riteņbraukšanas federācija/http://lrf.lv/

 

 

78 gadu vecumā 2015. gada 13. februārī mūžībā aizsaukts 1936. gada 18. septembrī dzimušais latviešu ornitologs, Latvijas Ornitoloģijas biedrības dibinātājs un tās pirmais prezidents un goda biedrs Jānis Vīksne. Bija Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks. Ilggadējs Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadītājs un pasniedzējs.

Latvijas dabas fonds/http://ldf.lv/
Latvijas dabas fonds/http://ldf.lv/

 

 

 

Latviešu gleznotājs, mākslas zinātnieks un disidents Jurģis Skulme dzimis 1928. gada 13. septembrī. Bija mākslas zinātņu kandidāts. Visbiežāk darbojies eļļas tehnikā. Viņa personālizstādes notikušas daudzās Latvijas pilsētās un ārpus mūsu valsts robežām.  Kopš 1970. gada Valsts Drošības komitejas aģenti ziņoja, ka  Skulme noorganizējis slepenu ziņu pār­sūtīšanas kanālu un informējis Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Ārzemju komiteju. Kad 1977. gada sākumā viņš nelegāli nosūtīja uz Zviedriju manuskriptu, kas kritizēja okupācijas režīmu Latvijā, kāds to pārtvēra un nosūtīja Valsts Drošības komitejai. 25. aprīlī viņa mājā veica kratīšanu, pēc trīs mēnešu izmeklēšanas apcietināja un 19. augustā Skulmi notiesāja par padomju iekārtas diskreditēšanu, sodu viņš izcieta labošanas darbos Daugavpilī un Bolderājā (no 1977.- 1980. gadam). 1977. gadā Skulmi atlaida no darba Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā, 1978. gadā izslēdza no Latvijas Mākslinieku savienības. 1989. gadā viņu atjaunoja Latvijas Mākslinieku savienībā un 1994. gadā oficiāli reabilitēja. 2009. gadā iznāca advokāta un rakstnieka Andra Grūtupa grāmata Observators. Par mākslinieka Jurģa Skulmes tiesāšanu, balstoties uz Valsts Drošības komitejas operatīvās lietas reģistrācijas materiāliem un aģentu ziņojumiem. Miris 2015. gada 25. februārī 86 gadu vecumā.

Foto:Ekrānšāviņš
Foto:Ekrānšāviņš

 

 

Leonards Nīmojs  dzimis 1931. gada 26. martā un bija ebreju izcelsmes Amerikas Savienoto Valstu aktieris, kinorežisors, dzejnieks, dziedātājs un fotogrāfs. Pazīstams ar Spoka lomu Zvaigžņu ceļa oriģinālajā seriālā Star Trek: The Original Series (1966.–1969. gadam) un vairākās filmās, TV seriālos un videospēļu turpinājumos. Savas karjeras laikā piedalījies 134 filmās un TV seriālos. 1985. gadā saņēmis zvaigzni Holivudas Slavas alejā.  Miris 2015. gada 27. februārī 83 gadu vecumā no hroniski obstruktīvās plaušu slimības izraisītajām komplikācijām.

Foto: Gage Skidmore/Flickr.com/cc
Foto: Gage Skidmore/Flickr.com/cc

 

 

2015. gada 27. februārī Maskavā netālu no Kremļa tika noslepkavots 1959. gada 9. Oktobrī dzimušais krievu valstsvīrs, politiķis un zinātnieks Boriss Ņemcovs. 20. gadsimta 90. gados viņš attīstījis veiksmīgu politisko karjeru Borisa Jeļcina prezidentūras laikā. 1991. gada novembrī kļuva parŅižņijnovgorodas apgabala gubernatoru. No 1997. gada 17. martam līdz 1998. gada 28. aprīlim Ņemcovs ieņēma Krievijas premjerministra  pirmā vietnieka posteni,  pēc tam līdz 1998. gada 28. augustam bija Krievijas premjerministra vietnieks. Tika uzskatīts par kandidātu Krievijas prezidenta amatam. Kopš 2000. gada bija pašreizējā Krievijas vadītāja Vladimira Putina kritiķis, pret viņu un viņa valdību vērsto opozīcijas protestu līderis. 2009. gadā kandidējis uz savas dzimtās pilsētas Soču  mēra amatu, tomēr vēlēšanās piekāpās Kremļa kandidātam.

Foto: Mariusz Szczepanik/Flickr.com/cc
Foto: Mariusz Szczepanik/Flickr.com/cc

 

 

 

Marts

88 gadu vecumā, 2015. gada 24. martā mūžībā tika aizsaukta latviešu dzejniece Astrīde Ivaska, kura dzimusi 1926. gada 7. augustā. Tādu dzejoļu krājumu kā: Ezera kristības (1966. gads), Ziemas tiesa (1968. gads), Solis silos. (1973. gads) un Gaisma ievainoja (1982. gads), kā arī daudzu citu darbu autore.

Foto:Latvijas rakstnieku savienība/Rakstnieciba.lv
Foto:Latvijas rakstnieku savienība/Rakstnieciba.lv

 

 

Aprīlis

Traģiskajā avārijā 2015. gada 5. aprīlī uz autoceļa Tīnūži – Koknese izdzisa 1990. gada 17. oktobrī dzimušā Latvijas vieglatlēta trīssoļlēkšanas disciplīnā – Pāvela Kovaļova dzīvība. Ceļu satiksmes negadījumā mira arī viņa sieva un 2,5 mēnešus vecā maitiņa. Kovaļovs trīs reizes bijis Latvijas čempions trīssoļlēkšanā, uzvarējis arī 2015. gada Latvijas ziemas čempionātā.

 

Jeļenas Kovaļovas sociālajā tīklā ievietots foto
Jeļenas Kovaļovas sociālajā tīklā ievietots foto

2015. gada 16. aprīlī 84 gadu vecumā aizsaulē aizgāja Latvijas šahiste Ida Karuzina plašāk zināma arī kā Ida Vēvere, kura dzimusi 1930. gada 12. decembrī. Sešpadsmit reizes piedalījusiesLatvijas sieviešu šaha čempionātu finālos.

 

 

85 gadu vecumā 2015. gada 21. aprīlī mūžībā devās 1929. gada 21. septembrī dzimusī latviešu gleznotāja Rita Valnere. 1956. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu. No 1967. līdz 2000. gadam tur arī pasniegusi, no 1985. gada bijusi profesore. No 1988. gada — PSRS Mākslas akadēmijas korespondētājlocekle. 1974. gadā gleznojusi Raiņa un Aspazijas portretu. Ir vairāku baznīcu altārgleznu autore, tai skaitā Rīgas Svētā Pētera un Pāvila baznīcām. 1957. gadā kļuvusi par Latvijas Mākslinieku savienības biedri. 1978. gadā Valnere saņēmusi Latvijas Mākslinieku savienības balva, 1988. gadā — Latvijas PSR Tautas mākslinieces goda nosaukums. 2002. gadā māksliniecei piešķirta Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendija.

Foto:Art.anazana.com
Foto:Art.anazana.com

 

 

Jānis Dāvis dzimis 1956. gada 26. martā. Bija latviešu uzņēmējs, miljonārs, azartspēļu tīkla  Admirāļu klubs īpašnieks, ko 2008. gadā pārdeva saviem šīs jomas konkurentiem, austriešu kompānijai Austrian Gaming Industries, kuriem pieder spēļu zāļu tīkls Fenikss.  2015. gada 23. aprīlī atrasts miris savās mājās. Tika uzskatīts, ka viņš izdarījis pašnāvību.

 

 

Valodniece, terminoloģe Valentīna Skujiņa dzimusi 1937.gada 2. oktobrī. Kopš 1997. gada bijusi Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle.1969. gadā aizstāvēja filoloģijas zinātņu kandidāta disertāciju Tehnisko zinātņu terminu veidošana latviešu valodā. Ieguvusi habilitētās filoloģijas doktores grādu 1993. gadā. Kopš 1977. gada bija Terminoloģijas un valodas kultūras grupas vadītāja. Skujiņa strādājusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijā, sākumā kā zinātniskā sekretāre, pēc tam — līdzpriekšsēdētāja, bet kopš 1999. gada — priekšsēdētāja.   Skujiņa uzrakstījusi vairāk kā 600 zinātniskus un populārzinātniskus rakstus, publicējusi darbus valodas kultūrā un terminoloģijā. Vairāku monogrāfiju autore un vārdnīcu līdzautore. Mirusi 2015. gada 27. aprīlī 77 gadu vecumā.

Foto:Latviešu valodas institūts/lulavi.lv/
Foto:Latviešu valodas institūts/lulavi.lv/

 

 

 

Maijs

89 gadu vecumā 2015. gada 2. maijā aizsaulē aizgāja 1925. gadā dzimusī padomju un krievu baletdejotāja, baletmeistare un aktrise Maija Pļisecka, kura tiek uzskatīta par vienu no ievērojamākajām 20. gadsimta baletdejotājām. Kopš 1960. gada Pļisecka bija Maskavas Lielā teātra  primabalerīnas statusā. 1956. gadā Pļisecka apprecējās ar latviešu baletdejotāju Māri Liepu, kuru satika Latvijas mākslas dekādes laikā Maskavas Lielajā teātrī. Laulība ilga tikai trīs mēnešus. Pļisecka mira no sirdstriekas.

Foto: Grigory Mumrikov/Flickr.com/cc
Foto: Grigory Mumrikov/Flickr.com/cc

 

 

 

 

 

Railijs B. Kings  dzimis 1925. gada 16. septembrī. Pazīstams arī kā B. B. Kings (B. B. King saīsinājumā no Blues Boy) – bija viens no vispazīstamākajiem amerikāņu blūzmeņiem. Žurnāls Rolling Stone viņu  atzinis par trešo visu laiku labāko elektroģitāristu pasaulē. Par vienu no viņa īpaši slavenākajām kompozīcijām tiek uzskatīta 1969. gadā sacerētā The Thrill Is Gone. Līdz pat savas dzīves beigām Kings uzstājas vairāk nekā simt reižu gadā. Miris 2015. gada 14. maijā 89 gadu vecumā no Alcheimera slimības izraisītām komplikācijām, kā arī sirds mazspējas un diabēta komplikācijām.  

Foto: Justin Block/Flickr.com/cc
Foto: Justin Block/Flickr.com/cc

 

 

 

 

Ģirts Kasparsons dzimis 1933. gada 6. janvārī. Bija izcils latviešu biologs un ornitologs. Nodarbojies ar Latvijas plēsīgo putnu un dzīvnieku ekoloģijas pētīšanu. Sarakstījis vairāk nekā 200 populārzinātnisko rakstu. Mūžībā aizgājis 2015. gada 23. maijā 82 gadu vecumā.

Foto:Putnidaba.lv
Foto:Putnidaba.lv

 

 

51 gadu vecumā pēc smagas cīņas ar aknu audzēju, izdzisa 1963. gada 11. oktobrī dzimušā latviešu aktiera un dziedātāja, izcilās aktrises Antras Liedskalniņas dēla –  Harija Ozola dzīvība.  Ozols  mācījies Tautas kinoaktieru studijā un teātra fakultātē. 2002. gadā izdeva savu pirmo solo albumu. Vairākus gadus muzicēja duetos kopā ar Juri Hiršu un Santu Zapacku. 2006. un 2009. gadā Harija Ozola izdotie albumi tika nominēti Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai.

Santas Zapackas un Harija Ozola sociājā tīklā publiskots foto
Santas Zapackas un Harija Ozola sociājā tīklā publiskots foto

 

 

82 gadu vecumā 2015. gada 26. maijā mūžībā devās  latviešu modernisma pilsētbūvniecības arhitekts Gunārs Lūsis-Grīnbergs, kurš dzimis 1932. gada 13. oktobrī. Pēc arhitekta kvalifikācijas iegūšanas viņa darba vieta teju visu darba mūžu bija institūts Pilsētprojekts  Kopš 1960. gada bija Latvijas Arhitektu savienības  biedrs. Arhitekts ir vairāk nekā 30 Latvijas mazpilsētu ģenerālplānu un to vēsturisko centru detālplānojumu autors, turklāt daudzām tie ir izstrādāti vairakkārt, tāpat pilsētu ģenerālplānu autors. Ir arī līdzautors vairākiem monumentāliem mākslas darbiem — Latviešu strēlnieku muzejam — piemineklim Rīgā (1966—1971. gadam, par kuru 1972. gadā viņam piešķīra PSRS Valsts prēmiju, piemineklim Eduardam Veidenbaumam (1967.gadā, tēlniece L. Kamara), piemineklim 1905. gada revolucionāriem Rīgā, Grīziņkalnā (1975.gadā, tēlnieks V. Albergs, arhitekte L. Kraukle). Līdztekus projektēšanai darbojies arī kultūras pieminekļu aizsardzības jomā. 2001. gada Gunārs Lūsis-Grīnbergs par personīgiem līdzekļiem sāka Latviešu strēlnieku pieminekļa sakārtošanu sabiedriskā kārtā. Viņš plānoja sakārtot pieminekli tā sākotnējā izskatā — demontēt postamentu ar uzrakstu Latviešu sarkanajiem strēlniekiem, ko sešus gadus pēc pieminekļa atklāšanas lika pierīkot okupācijas komunistiskās partijas komiteja, kā arī veikt citus tā stāvokli uzlabojošus darbus.

Foto:Latviešu radošo savienību padome/Makslinieki.lv
Foto:Latviešu radošo savienību padome/Makslinieki.lv

 

 

 

 

 

Jūnijs

 

Sers Kristofers Frenks Karandīni Lī (Kristofers Lī)dzimis 1922. gada 27. maijā. Bija angļu aktieris un dziedātājs. Sākotnēji kļuva pazīstams ar dažādu ļaundaru attēlošanu, tai skaitā grāfa Drakulas lomu Hammer Film  veidotajās filmās. Zināms kā Fransisko Skaramanga lomas atveidotājs Džeimsa Bonda  filmā Cilvēks ar zelta ieroci (The Man with the Golden Gun), kā arī ar izcilo Sarumana atveidojumu Gredzenu pavēlnieks (The Lord of the Rings) filmu triloģijā (2001.-2003. gadam) un Hobita (The Hobbit) filmu sērijās, kā arī kā grāfs Dukū pēdējās divās Zvaigžņu karu (Star Wars)  otrās triloģijas filmās. Kopumā piedalījies vairāk nekā 200 filmās. Miris īsi pēc 93 dzimšanas dienas svinībām 2015. gada 7. jūnijā no elpošanas un sirdsdarbības problēmām.

Foto: RV1864/Flickr.com/cc
Foto: RV1864/Flickr.com/cc

 

 

 

Četrdesmit gadu vecumā 2015. gada 15. jūnijā  aizsaulē aizgāja krievu aktrise un dziedātāja Žanna Friske, kura dzimusi 1974. gada 8. jūlijā. Friske pazīstama ar dalību popgrupā  Блестящие, kurā dziedāja no 1997. – 2003. gadam. To pameta, lai uzsāktu solo mākslinieces karjeru. 2005. gadā izdeva vienīgo soloalbumu: Жанна. Filmējusies tādās filmās kā Ночной дозор (Nakts saredze) (2004. gadā) un Дневной дозор (Dienas saredze) (2006.gadā). 2013. gada 7. aprīlī Maiami savam vīram TV raidījumu vadītājam Dmitrijam Šepeļevam dāvāja dēlu Platonu. Tā paša gada nogalē pārstāja parādīties sabiedrībā. 2014. gada janvārī parādījās pirmās ziņas par Friskes slimību. Tika ziņots, ka viņai ir diagnosticēta glioblastoma jeb smadzeņu audzēja veids. Dziedātājas ārstēšanai tika savākti ziedojumi, kopumā vairāk nekā 883 tūkstošus EUR. 2014. gadā Friske izgājusi rehabilitāciju Jūrmalā, taču drīz vien viņas veselības stāvoklis strauji pasliktinājās…

Foto:Anautix/Listal.com
Foto:Anautix/Listal.com

 

 

89 gadu vecumā 2015. gada 17. jūnijā mūžībā aizgājis latviešu sporta fotogrāfs un žurnālists Zigurds Mežavilks, kurš dzimis 1926. gada 22. martā.  Līdz 1989. gadam strādājis dažādos laikrakstos un žurnālos, tai skaitā Fiziskā Kultūra, Padomju Jaunatne, darbojies žurnālā Sports. Veidojis Olimpisko spēļu un dažādu Pasaules čempionātu reportāžas. 1959. gadā kļuvis par Latvijas Žurnālistu savienības biedru. 1998. gadā saņēmis pirmās Pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi.

Foto:Ekrānšāviņš
Foto:Ekrānšāviņš

 

 

Latviešu horeogrāfs un dejas pedagogs Uldis Žagata dzimis 1928. gada 17. martā. Vairākkārtējs Deju svētku virsvadītājs. Bijis tautas deju ansambļa Dancis un valsts deju ansambļa Daile mākslinieciskais vadītājs. Miris 2015. gada 17. jūnijā 87 gadu vecumā.

Foto:Latvijas Nacionālais kultūras centrs/lnkc.gov.lv/
Foto:Latvijas Nacionālais kultūras centrs/lnkc.gov.lv/

 

 

Džeimss Rojs Horners dzimis 1953. gada 14. augustā. Amerikāņu komponists un diriģents, filmu oriģinālmūzikas autors un aranžētājs. Desmit reizes nominēts Amerikas Kinoakadēmijas jeb Oskara balvai, no kurām to ieguvis divas reizes — par labāko oriģinālmūziku 1997. gada kulta filmai Titāniks (Titanic) un par labāko dziesmu My Heart Will Go On no tās pašas filmas. Par mūziku šai filmai un dziesmu saņēmis arī divas Zelta Globusa balvas un trīs Grammy apbalvojumus.  Kopumā savas karjeras laikā ieguvis 12 Grammy balvas. Horners gāja bojā 2015. gada 22. jūnijā 61 gada vecumā, pilotējot savu nelielo turbodzinēja lidmašīnu. Tā avarēja Lospadres nacionālā meža teritorijā, netālu no Santabarbaras.

Foto:Bml93/Listal.com
Foto:Bml93/Listal.com

 

 

 

78 gadu vecumā 2015. gada 23. jūnijā aizsaulē aizgāja 1937. gadā dzimušais latviešu dzejnieks  un tulkotājs Jānis Sirmbārdis.  No 1962. līdz 1967. gadam strādājis laikrakstā Literatūra un Māksla, no 1967. līdz 1994. bijis redaktors izdevniecībā Liesma. 1963. gadā uzņemts par Latvijas Rakstnieku savienības biedru. Izdevis dzejoļu krājumus: Asnu zobeni(1962. gads), Dienu bites (1966. gads), Saulstaru atslēgas (1968. gads), Kaleidoskops (1972. gads), Nātru smarža(1975. gads) u.c. Atdzejojis Borisa Pasternaka, Andreja Vozņesenska u.c. krievu autoru dzeju, tulkojis B. Akuņina romānus.

Foto:Latvijas rakstnieku savienība/Rakstnieciba.lv
Foto:Latvijas rakstnieku savienība/Rakstnieciba.lv

 

 

 

 

Jūlijs

83 gadu vecumā 2015. gada 10. jūlijā mūžībā devies 1932. gada 10. aprīlī dzimušais ēģiptiešu aktieris Omārs Šarifs, īstajā vārdā Mihels Demitris Šalobs. Viņš pazīstams ar lomām Holivudas filmās, tai skaitā Arābijas Lorenss (Lawrence of Arabia, 1962. gads), Doktors Živago (Doctor Zhivago, 1965. gads), Smieklīgais skuķis (Funny Girl, 1968. gads) u.c. Par lomu filmā Arābijas Lorenss Šarifs tika nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai. Saņēmis trīs Zelta Globusa balva, kā arī Cēzara balvu  kā labākais aktieris par lomu filmā Ibrāhīma kungs un Korāna ziedi (Monsieur Ibrahim et les fleurs du Coran, 2003. gads). Šajā pašā gadā saņēmis Venēcijas kinofestivāla balvu un Zelta lauva-goda balva par mūža ieguldījumu kino industrijā. 2005. gadā apbalvots ar UNESCO Sergeja Eizenšteina vārdā nosauktu medaļu par ieguldījumu kultūras daudzveidībā. 2015. gada sākumā Šarifam tika diagnosticēta Alcheimera slimība. 10. jūlijā viņš mira no sirdstriekas Kairas slimnīcā Ēģiptē.

Foto: David Morris/Flickr.com/cc
Foto: David Morris/Flickr.com/cc

 

 

 

64 gadu vecumā 2015. gada 19. jūlijā mirusi latviešu žurnāliste, luterāņu mācītāja un politiķe – vairāku Saeimas sasaukumu deputāte Aida Prēdele, kura dzimusi 1950. gada 29. novembrī.  No 2003. līdz 2007. gadam Prēdele bija ievēlēta un darbojās Nacionālajā Radio un TV padomē.

aida-predele-500x300

Foto:Svetdienasrits.lv

 

 

 

Pēc ilgstošas slimības 2015. gada 23. jūlijā 66 gadu vecumā mūžībā devās latviešu dziedātāja, mūzikas pedagoģe, izcilā mecosoprāna Elīnas Garnčas māte – Anita Garanča, kura dzimusi 1949. gada 10. februārī. Viņa 1973. gadā absolvējusi Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģentu nodaļu, 1983. gadā — Vokālo nodaļu. Bijusi pedagoģe Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā No 1976. līdz 1982. gadam bija kamerkora Ave Sol soliste, pēc tam līdz 1989. gadam soliste Latvijas Filharmonijā. No 1977. līdz 2001. gadam diriģējusi jauniešu kori Zvani. No 1984. gada Anita Garanča bija Latvijas Mūzikas akadēmijas Vokālās nodaļas pedagoģe, no 1999. gada — profesore. 1995. gadā saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu.

Foto:Anita.garanca.info/
Foto:Anita.garanca.info/

 

Augusts

Latviešu arhitekte Ausma Skujiņa dzimusi 1931. gada 18. jūlijā. Latvijas PSR laikā strādājusi vairākos institūtos. No 1993. gada vadīja privātpraksi Rīgā. Par 1975. gadā izstrādāto dzīvojamo ēku kvartāla Lauma (Liepājā) projektu saņēmusi Latvijas PSR MP prēmiju. Pēc Skujiņas projekta uzcelta arī baznīca Vangažos, atjaunota baznīca Vecpiebalgā. 1966. gadā kļuva par Latvijas Arhitektu savienības biedri. 1998. gadā apbalvota ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.  1999. gadā Skujiņai piešķirta Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendija. Mirusi 2015. gada 13. augustā 84 gadu vecumā.

Foto:Latvijas radošo savienību padome/makslinieki.lv/

 

 

Jānis Kuplais dzimis 1941. gada 1. jūnijā. Bija latviešu aktieris.1963. gadā absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti. 1955. gadā sāka darbotiesJaunatnes teātrī. 1965. gadā kļuva par Liepājas teātra mākslinieku. 1977. gadā filmējies kino filmā Kļūstiet mana sievasmāte, 1978. gadā – Tēpēc, ka es esmu Aivards Līdaks. 1968. gadā kļuva par Latvijas Teātra darbinieku savienības biedru. 1987. gadā saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukumu. Mūžībā devies 2015. gada 22. augustā 74 gadu vecumā.

Foto:Liepajniekiem.lv
Foto:Liepajniekiem.lv

 

 

 

Septembris

Mozess Jūdžīns Malons dzimis 1955. gada 23. martā, bija  amerikāņu basketbolists, kurš 2001. gadā uzņemts Basketbola slavas zālē. Malons trīs reizes atzīts par Nacionālās basketbola līgas (NBA) vērtīgāko spēlētāju – 1979., 1982. un gadu vēlāk. 1983. gadā izcīnīja NBA čempionu gredzenu un tika atzīts par finālsērijas vērtīgāko spēlētāju. 1996. gadā tika nodēvēts par vienu no 50 izcilākajiem NBA spēlētājiem  visā līgas vēsturē. Miris 2015. gada 13. septembrī 60 gadu vecumā, nepamostoties no miega Norfolkas viesnīcā Virdžīnijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, visticamāk, no sirds problēmām.

 

 

 

Latviešu aktrise Ingrīda Andriņa dzimusi 1944. gada 23. jūnijā. No 1967. gadam bija Latvijas Nacionālā teātra štata, kopš 2001.  –  ārštata aktrise.  Pēc debijas Rīgas kinostudijas  filmā Rīta miglā, 1966. gadā, filmējusies vairākās Padomju Savienības kinostudiju filmās. Savulaik dēvēta par Latvijas kino seksa simbolu. Īpašu skatītāju atzinību iemantojusi ar Ceclīlijas lomu kulta filmā Vella kalpi un Agneses atveidojumu Tallinfilm veidotajā kino projektā Pēdējā relikvija. 2010. gadā bija redzama baroneses lomā režisora Jāņa Streiča veidotajā darbā Rūdolfa mantojums, savukārt, četrus gadus vēlāk epizodiskā lomā kino darbā Džimlai Rūdi Rallallā. Mirusi 2015. gada 17. septembrī 71 gada vecumā.

Foto:Ra.ee
Foto:Ra.ee

 

Kārlis Zariņš dzimis 1930. gada 6. jūlijā; bija latviešu operdziedātājs, tenors. No 1955. līdz 1960. gadam mācījies Latvijas Valsts konservatorijā, pēc kuras beigšanas uzņemts LPSR Valsts operas un baleta teātra trupā.1960. gadā stažējies Bulgārijā. Turpmākajos gados Kārlis Zariņš uzstājies daudzos PSRS un ārvalstu operteātros, no 1970. līdz 1980. gadam bijis ārštata solists Maskavas Lielajā teātrī. Karjeras laikā izpildījis ap 60 tenora partiju. Kārlis Zariņš bija ilggadīgs Latvijas Mūzikas akadēmijas pasniedzējs, profesors LMA Vokālajā nodaļā. Daudzu prestižu apbalvojumu ieguvējs, tai skaitā IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2001. gadā); viņam piešķirta arī Lielā Mūzikas balva — par mūža ieguldījumu u.c.  Miris 85 gadu vecumā 2015. gada 23. septembrī pēc cīņas ar smagu slimību.

Foto:Opera.lv
Foto:Opera.lv

 

 

 

 

87 gadu vecumā 2015. gada 30. septembrī mirusi latviešu dzejniece Olga Lisovska. Dzejoļu krājumi Priede kalnā (1959. gads), Saulespuķe (1963.gads), Apsolītā zeme(1966.gads), Pavedieni (1970.gads), Pie jūsu mīlestības… (1973.gads), Zilais skrējiens (1977. gads), Tur ilgi ejams (1985. gads), Rīt, pie dienas(1988. gads), Pavards (1994.gads), Patvērums (1998. gads), Kamēr gaisma atnāk (2005. gads) u.c. autore.

Foto:Latvijas Rakstnieku savienība/rakstnieciba.lv
Foto:Latvijas Rakstnieku savienība/rakstnieciba.lv

 

 

 

 

Oktobris

2015. gada 24. oktobrī izdzisa 1920. gada 17. augustā dzimušās, 95 gadu vecās īru izcelsmes amerikāņu aktrises un dziedātājas Morīnas O’Hāras dzīvība. Viņa filmējusies 65 kino un TV filmās un seriālos. Viņa piederēja pie Holivudas Zelta laikmeta aktrisēm. 1960. gadā Morīnai O’Hārai piešķīra zvaigzni Holivudas Slavas alejā. 2014. gada augustāKino mākslas un zinātnes akadēmija O’Hārai piešķīra Kinoakadēmijas goda balvu. Viņa kļuva par otro aktrisi, kura saņēmusi šo apbalvojumu, lai arī nekad nav tikusi nominēta ikgadējai Amerikas Kinoakadēmijas jeb Oskara balvai.  Aktrises autobiogrāfija Tis Herself tika publicēta 2004. gadā un kļuva par  The New York Times dižpārdokli.

Foto: USMC Archives/Flickr.com/cc
Foto: USMC Archives/Flickr.com/cc

 

2015. gada 25. oktobrī 55 gadu vecumā mūžībā devās latviešu rakstniece un tulkotāja Maira Asare, dzejas un prozas darbu Kas ar dzeguzi spēlējas (1995. gads), Sieviešu zona (2009. gads), Ceļš uz Tūju (2009. gads) autore. Tulkojusi tādus darbus kā – Saša Sokolovs.Muļķu skola, Mihails Šiškins.Vēstulnieks, Ļena Eltanga. Akmens kļavas kā arī Eķrems Eilisli. Milzu sastrēgums.

Foto:Latvijas Rakstnieku savienība/rakstnieciba.lv
Foto:Latvijas Rakstnieku savienība/rakstnieciba.lv

 

 

 

 

Novembris

 

Večella Varslavāne dzimusi 1930. gada 7. augustā; bija latviešu tērpu māksliniece. No 1960. līdz 1970. gadam strādāja Rīgas Modeļu namā par mākslinieci modelētāju. Līdz 1990. gadam bija kostīmu māksliniece Rīgas Kinostudijā. Veidojusi tērpus daudzām populārām filmām, teātra izrādēm vairākos teātros. 1984. gadā kļuvusi par Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedri. 1994. un 2001. gadā Varslavāne saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu, 1999. gadā viņai piešķirta Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendija. 2014. gadā saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu. Mirusi 2015. gada 9. novembrī 85 gadu vecumā.

Foto:Teatris.lv
Foto:Teatris.lv

 

13. novembra vakarā notika terora akti Parīzē, kas bija vairāku uzbrukumu virkne Fracijas  galvaspilsētā. Atbildību par uzbrukumiem 14. novembrī uzņēmās Islāma valsts. Francijas varas iestādes 15. novembra rītā ziņoja, ka tajos nogalināti 129 cilvēki (no kuriem 89 Bataclan teātrī – Amerikāņu rokgrupas Eagles Of Death Metal koncerta laikā  – red.piez.), 352 ievainoti, no tiem 99 smagā stāvoklī.

Foto: Charlón/Flickr.com/cc
Foto: Charlón/Flickr.com/cc

 

 

Eldars Rjazanovs dzimis 1927. gada 18. novembrī. Bija padomju/krievu kinorežisors, aktieris, scenārists, producents, TV raidījumu vadītājs un teātra pedagogs. Lielākā daļa viņa filmu ir liriskas traģikomēdijas. Ir tādu šedevru autors kā: Karnevāla nakts(1956. gads), Huzāru balāde (1962. gads), Sargies, auto!  (1966. gads), TV filma Likteņa ironija jeb Vieglu garu(1975. gads), Dienesta romāns (1977. gads), Garāža(1979. gads), Stacija diviem (1982. gads), Cietsirdīgā romance  (1984. gads) u.c.  Daudzās savās filmās tēlojis epizodiskas lomas. No 1979. līdz 1985. gadam bija populārā Krievijas TV raidījuma Kinopanorāma vadītājs. Izveidojis vairāk nekā 200 TV autorprogrammas. Rjazanova vārdā nosaukts asteroīds 4258 Ryazanov. Miris 2015. gada 30. novembrī 88 gadu vecumā.

 Foto:Listal.com

 

 

 

 

Lai vieglas smiltis…

 

Sabiedrība

Četru bērnu tēvs Busulis atklāj, kā ģimene tērēs pabalstu – 500 eiro par bērnu

  Pazīstamais mūziķis Intars Busulis, kurš ir arīdzan četru bērnu tēvs, izdevumam "Privātā dzīve" atklājis, kā...

Latvijas slavenākais Ziemassvētku vecītis Pūce atklāti par traģēdiju ģimenē

  Aktieris un vairāku grāmatu autors Kaspars Pūce, kurš arīdzan ir Latvijas slavenākais Ziemassvētku vecītis ar...

Liela nelaime šorīt notikusi Rīgā

  Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) vēsta, ka svētdienas rītā Rīgā ugunsgrēkā dzīvību zaudējis cilvēks....

Nopietns negadījums šorīt noticis uz Liepājas šosejas – VIDEO

  Kā vēsta aculiecinieks vietnē "Breaking.lv", svētdienas rītā nopietns negadījums noticis uz Liepājas šosejas. Tur Tukuma novadā...

Sestdien mazāk testu, 322 jauni Covid-19 gadījumi un 8 mirušie; slimnīcās 757 cilvēki

  Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) svētdien vēsta, ka aizvadītajā diennaktī konstatēti vēl 322 jauni...

Izplatīts brīdinājums par laiku tuvākajās stundās

  Līdztekus jau spēkā esošajiem brīdinājumiem par augstu ūdens līmeni, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra...

Horoskopi un Testi

Foto:E.standard.net

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 7. marts

  7. martā sadali savas prioritātes tā, lai varētu pagūt izpildīt gan savus darba pienākumus, gan...
Foto:Flickr.com/FHKE/CC

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 6. marts

  Šī būs labvēlīga diena visa veida jūtu izpausmēm. Vajadzētu pievērsties arī iesāktu projektu pabeigšanai, jo...
Foto:Unsplash.com/Gabor Juhasz/CC

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 5. marts

  Šajā laikā visām horoskopa zīmēm vairāk jāmēģina iekļauties savos plānos, lai produktīvi apmierinātu savas vajadzības....

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 4. marts

Zīmēm, kurām pēdējā laikā bijušas grūtības ar stūrgalvību un ieslīgšanu rutīnā, šodien varētu izdoties no...
Pexels.com/CC

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 3. marts

  Šodien vairāk laika vajadzētu pavadīt savās mājās un veltīt laiku tam, lai vairotu prieku un...

Horoskopa zīmes, kurām MARTS būs īpaši veiksmīgs

  Uzzini, kuras dienas šomēnes zvaigznēs tev ir ierakstītas pozitīvās krāsās, bet kuras iezīmē, ka jābūt...

Mājai un Dārzam

Izplatīts brīdinājums par laiku tuvākajās stundās

  Līdztekus jau spēkā esošajiem brīdinājumiem par augstu ūdens līmeni, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra...
Vilis Bukšs

Parādās pavisam jaunas ziņas par laiku brīvdienās un nākamnedēļ

  Piektdien, kā arī nedēļas nogalē daudzviet gaidāms sniegs, slapjš sniegs, brīžiem snigs stipri. Gaidāms arī...

Trešdien un ceturtdien rūpīgi jāvēro laiks – varēs pateikt, kāds būs rudens un nākamā ziema

  Pazīstamais dabas laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs no Viļakas puses savā "Twitter" kontā stāsta, kādēļ...