Ziņas par aviokatastrofām, kurās bojā iet visi pasažieri un apkalpes locekļi, šokē. Izrādās, faktiski lielākajā daļā negadījumu iespējas izdzīvot ir itin lielas. Taču ļoti daudz kas ir atkarīgs no paša cilvēka zināšanām par izglābšanās pasākumiem.

 

Katastrofu izpēte atklāj, ka, piemēram, ASV pat vistraģiskākajos negadījumos ir izdzīvojusi vairāk nekā puse pasažieru, aptuveni trešdaļa gājusi bojā no dūmiem un uguns. Taču, iespējams, daļa būtu izdzīvojuši, ja būtu veikuši konkrētus piesardzības pasākumus.

 

“National Geographic” pirms dokumentālo raidījumu cikla “Aviokatastrofu izmeklēšana: neparastākās lietas” ir apkopojis svarīgākos pieturas punktus, kas var palīdzēt izdzīvot lidmašīnas avārijā.

 

 

Piektdien vasaras nometnē traģiski dzīvību zaudējuši divi pusaudži

 

Modernie lidaparāti ir būvēti tā, lai visus pasažierus varētu evakuēt 90 sekunžu laikā. Tam ir nozīme, jo, kaut kam aizdegoties, 90 sekundēs uguns var pārņemt visu lidmašīnu. Tāpēc ir svarīgi apzināties, ka tev būs tieši tik daudz laika, lai atjēgtos un evakuētos.

 

Velc mugurā slikti degošu audumu apģērbu un ērtus apavus

Ceļojot ar lidmašīnu, būtu jāizvairās no sintētiska auduma (poliestera, neilona, akrila) apģērba, jo tie kūst zemā temperatūrā un pielīp ādai. Vislabāk velc kokvilnas, vilnas vai kāda īpaši apstrādāta materiāla apģērbu. Tiesa, vilna piemirkstot kļūst daudz smagāka.

 

Tāpat būtu vēlams izvairīties no augstpapēžu kurpēm vai sandalēm, kas traucē brīvi un ātri pārvietoties jebkuros apstākļos. To novērtēsi, piemēram, turbulences laikā, ja būs nepieciešamība pārvietoties pa salonu.

 

Izdomā savu personisko evakuācijas plānu

Tas ir visbūtiskākais. Tam, vai jau iepriekš tev ir bijis skaidrs, ko konkrēti darīsi katastrofas gadījumā, var būt izšķiroša nozīme, lai izglābtos. Pirmkārt, tiešām ir jānoklausās drošības paziņojums un jāizlasa drošības karte. Tajā ir instrukcijas, kā atvērt konkrētās lidmašīnas durvis, logu virs spārna un kā izkļūt no lidaparāta. Ja kartes nav, tad ir precīzi jānofiksē, kur atrast tuvākās izejas. Zini, kur atrodies; saskaiti, cik krēslu rindu uz priekšu, uz aizmuguri, pa labi un pa kreisi no tavas vietas atrodas durvis. Noderēs, ja pēc avārijas salonābūs stiprs piedūmojums. Ja lido kopā ar dzīvesbiedru un bērniem, tad apspried, kurš parūpēsies kuru bērnu avārijas gadījumā.

 

Izvēlies visdrošākās sēdvietas

Lidmašīnu ražotāji apgalvo, ka teorētiski visas sēdvietas ir vienādi drošas. Žurnāla “Popular Mechanics” teju pirms desmit gadiem veiktā analīze par katastrofām, kas notikušas pēc 1971.gada, parādīja, ka salīdzinoši drošāka ir aizmugure. No aizmugurē sēdošajiem izdzīvoja 69%, virs spārniem – 56%, no priekšdaļā sēdošajiem – 49%.

 

Griničas universitātes pētnieki pēc 105 avārijās izdzīvojušo 2000 cilvēku stāstiem secināja, ka vislielākās iespējas izdzīvot ir tiem, kas sēž ne tālāk kā sešas rindas no avārijas izejas.

 

Lieto drošības jostu

Pētījumi ir pierādījuši, ka lielākas izredzes izdzīvot ir tiem, kas lieto drošības jostas. Piesprādzējoties, novelc jostu tik cieši, cik vien iespējams, un lieto to visu lidojuma laiku, kad sēdi un it īpaši, ja guli. Avārijas gadījumā nebūs laika atmosties un reaģēt.

 

Katastrofu izpēte atklāja dīvainu lietu: cilvēkiem nācies pārāk ilgi cīnīties un taustīties, lai attaisītu drošības jostas. Izrādās, paaugstināta stresa apstākļos darbības ir instinktīvas, drošības jostas instinktīvi taisām vaļā kā mašīnās. Lidmašīnu drošības jostas ir atšķirīgas, tādēļ pēc iekāpšanas ir vērts mazliet patrenēties, lai saprastu, kā to visērtāk attaisīt.

 

Novieto somu zem priekšējā sēdekļa

Ja rokas bagāža ir novietota zem priekšējā sēdekļa, tad tas nozīmē, ka virs galvas ir viena soma mazāk, turklāt tā kalpo kā aizsargšķērslis starp tavām un krēsla kājām. Katastrofas gadījumā tā atturēs tavu ķermeni no slīdēšanas zem krēsla, kas bieži ir iemesls salauztām kājām un potītēm. Un tas ir ļoti būtiski, jo ar savainotām ekstremitātēm nekur tālu netiksi.

 

Kājas vēlams turēt taisni, atstājot tām iespējami lielāku brīvo telpu, bet somu patiešām noliec zem priekšēja sēdekļa, lai vajadzības gadījumā to izmantot kā spilvenu vai atbalstu. 

 

Esi piesardzīgs, lidmašīnai paceļoties un nolaižoties

Statistika liecina, ka astoņdesmit procentu avāriju notiek lidojuma pirmajās trīs un pēdējās astoņās minūtēs. Nav jābūt paranoiskam, taču piesardzību ir vērts saglabāt. Nevelc nost apavus. Šī iemesla dēļ nav ieteicams lietot alkoholu pirms lidojuma.

 

Trieciena gadījumā sagrupējies aizsargpozā

Izrādās, poza, kādā sagrupēties trieciena gadījumā, ir diskutabls jautājums. Konspirāciju teoriju piekritēji mēdz noraidīt lidsabiedrību ieteikumus, apgalvojot, ka tie garantē ātru nāvi, jo lauž kakla un muguras skriemeļus. Cita mazāk smieklīga teorija norāda, ka viena no divām visbiežāk ieteiktajām sagrupēšanās pozām nav iespējama ekonomiskajā klasē, jo tur starp krēslu rindām ir pārāk maz vietas.

 

Ja tev priekšā ir krēsls, sakrusto rokas, atbalsties pret sēdekļa atzveltni un piespied pieri sakrustotajām rokām, Trieciena brīdī, protams, rokas atlaidīsies, taču galvai būs atbalsts un ir mazāka iespēja savainot galvu un kaklu. Ja priekšā krēsla nav, saliec kājas ceļos, savelcies kamoliņā tik cieši, cik vien iespējams, un stipri, stipri, stipri turi drošības jostu.

 

Par sagrupēšanos jāatceras trīs pamatlietas. Noliecies tik zemu, cik iespējams, lai mazinātu trieciena spēku uz ķermeni; aizsargā sevi no krītošiem priekšmetiem un atlūzām, kā arī sargā kājas un potītes. Derēs viss, kas ir pa rokai  – mētelis, jaka, sega, spilvens.

 

Skābekļa maska vispirms jāliek sev

Ja izkrīt skābekļa maska, uzreiz uzliec to. Atceries, tavā rīcībā ir tikai 15 – 20 sekundes, lai paspētu uzlikt masku un nezaudētu samaņu. Vispirms sev, tad jāpalīdz bērniem un citiem pieaugušajiem. No samaņu zaudējuša pasažiera apkārtējiem nekāda labuma nebūs.

 

Saglabā mieru, klausies instrukcijas un rīkojies ātri

Viens no izglābšanās pamatprincipiem ir klausīties un sekot apkalpes instrukcijām. Apkalpe ir trenēta rīcībai avārijas gadījumā. Bet, ja tādu nav, negaidi un rīkojies! Tiesa, bieži vien kā reakcija uz stresu iestājas t.s. “negatīvā panika”, proti, cilvēki kā apdulluši turpina sēdēt. Neskatoties uz apmācībām, apdullusi var būt arī apkalpe. Ja tā, tad pašam ir jāpieņem lēmumi. Negaidi. Piecelies no krēsla, dodies uz tuvāko izeju, pa kuru var izkļūt. Ja tā ir aizmugurē, dodies turp. Izkļūšanai noderēt arī caurums fizelāžā. Palīdzi citiem, ja vari. Bet negaidi, ka kāds atnāks un tevi izglābs. Atcerieties par bērniem! Ja ceļo kopā ar tiem, tad evakuējoties skaiti kā mantru: “Man ir bērni, man ir bērni.”

 

Aizsargā seju no dūmiem

Bieži vien, pasažieri, kuri, iespējams, varēja izdzīvot, mirst ugunsgrēkā vai saindējas ar dūmiem. Pat pāris reižu ieelpoti dūmi var izraisīt apziņas zudumu. Ja iespējams, aizliec priekšā mutei un degunam mitru kabatas lakatiņu vai jebko citu pieejamu, piemēram, sēdekļa apvalku. Ja nav pieejams ūdens, izmanto urīnu. Tas ir dzīvības un nāves jautājums, tādēļ kautrībai nav vietas.

 

Atstāj somu un datoru uz krēsla

Neviena manta nevar būt svarīgāka par paša dzīvības glābšanu. Tām nav nekāda nozīme, vienmēr var nopirkt jaunu datoru vai drēbes. Ja apkalpe redzēs, ka dators traucē evakuēties kādam citam, tev to izņems no rokām.

 

Pēc izkļūšanas no lidmašīnas paliec tās tuvumā, drošā attālumā. Novērtē savu situāciju: vai ir kādas brūces, asiņošana, u.t.t. Ja iespējams, sniedz pirmo palīdzību apkārtējiem.

 

Nepalaid garām raidījumu ciklu “Aviokatastrofu izmeklēšana: neparastākās lietas” “National Geographic” ceturtdienās plkst. 21:00!

Iepriekšējais raksts4 zelta padomi cīņai pret pārēšanos
Nākamais rakstsSabiedrībā zināmi cilvēki atklāj Latvijas skaistākās vietas