Lieldienas patiesībā vārda tiešā nozīmē ir raibi svētki, jo tās ievada, piemēram, Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena, klusā sestdiena… Bet, vai tu zini, kas ir šī Lielā piektdiena? Par to šoreiz BrīvBrīdis.lv.
Reliģiski Lielā piektdiena ir tā diena, kad krustā tika sists Jēzus. Kad viņš tika apsmiets un tuvāko draugu nodots, ar ērkšķu vainagu galvā un krustu uz muguras, viņš mēroja ceļu uz Golgātas kalnu. Šī ceļa laikā viņš atbrīvojis cilvēci no grēka varas. Šajā dienā dominējošā ir violetā – ciešanu krāsa.
Lielajā piektdienā meklē drēbes svētkiem, labu šūpoļu vietu, izdara priekšdarbus Lieldienu mājas rotāšanai un ēdienu gatavošanai.
Ko par Lielo piektdienu vēsta latviešu tautas ticējumi?
- Pa dienu nedrīkst gultā atgulties, jo tad visu gadu nākšot miegs.
- Ja agrā rītā iet upē seju mazgāt, tad nemetas vasarraibumi, bet, ja tādi ir, tad tie noiet.
- Ja agrā rītā kails pa rasu izvārtīsies, visu gadu nepiemetīsies neviena slimība.
- Saka, ka Lielajā piektdienā nevajag iet ciemos, jo tā ir burvju un raganu diena.
- Ja no rīta ēdīs mārrutkus, tādā veidā būšot iespējams izvairīties no dažādām sliktām lietām.
- Ja gribi kļūt bagāts, no rīta jāiet lasīt skaidas.
- Ābelēs jāsakarina vilnas dzijas kamoliņi tad būs daudz ābolu.
Lai tev jauka šī diena!
