Lai saņemtu atkārtotu pastāvīgās uzturēšanās atļauju šeit dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem, ir jāzina latviešu valoda. Šo normu par atbilstošu konstitūcijai šonedēļ atzina Satversmes tiesa. Kopumā tā attiecas uz 25 tūkstošiem Krievijas pilsoņu. Neviena piespiedu izraidīšana šī iemesla dēļ vēl nav notikusi, bet līdz februāra beigām šāds rīkojums attieksies uz aptuveni 800 personām, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”. Sieviete, kura Latvijā dzīvo teju 50 gadus: Jā, neesmu iemācījusies latviski… bet kur man braukt?
Tiesas prāvā iezīmējās vēl kāds iepriekš plaši neapspriests fakts- Latvijā dzīvo vairāk nekā 4 tūkstoš Krievijas pilsoņu, kuriem nemaz nav jāapliecina latviešu valodas zināšanas . Vairāk stāsta Ilze Jaunalksne-Rēdere.
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, 2022.gada septembrī Saeimā steidzamā kārtā pārskatīja uzturēšanās nosacījumus šeit dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem. Politiķi noteica, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņēmējiem jāapliecina latviešu valodas prasme pamata līmenī. Ja gada laikā nenokārtos eksāmenu, uzturēšanās atļauja vairs nebūs derīga. Spriedze pieauga, vieni teica, ka pensionāru izraidīšana valodas nezināšanas dēļ pārkāpj cilvēktiesības, citi, ka tiem, kuri nodzīvojuši šeit teju visu mūžu, jāpārtrauc dzīvot “krievu burbulī”, un beidzot jāapgūst valsts valoda vismaz sarunvalodas līmenī.
Deutche Welle kanālam daugavpiliete Marija Sokolova stāstīja, ka šeit dzīvo 48 gadus, tomēr valsts valodas eksāmenā izkritusi, jo latviski runā slikti. Viņa baidoties, ka arī atkārtoto pārbaudi nenokārtos, zaudēs pastāvīgās uzturēšanās atļauju un viņai Latvija būs jāatstāj.
MARIJA SOKOLOVA , Daugavpiliete
Jā, neesmu iemācījusies latviski. Kā daži saka, ai, ai, ai. Krāmē čemodānu.. bet kur man braukt?
Tas ir viens, bet, otrs, kāpēc man kaut kur ir jābrauc?
Kāpēc man kaut kur ir jābrauc? Tās ir manas mājas.
Satversmes tiesā vērsās vairāki desmiti krievu. Viņi uzskatīja, ka jaunā kārtība nav taisnīga. Ir aizskartas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, citiem šeit dzīvojošajiem ārvalstniekiem līdzīgā statusā neprasa apliecināt valsts valodas prasmes. Pieteikumu tiesai aktīvi palīdzēja gatavot politiskā partija “Saskaņa”. Parakstīties varēja Daugavpilī, Liepājā un Rīgā.
ELIZABETE KRIVCOVA , juriste, “Saskaņa” biedre
9.janvāris 2024.gads
Mēs saprotam rūpes par valsts valodu, valsts drošību, bet pensionāru izraidīšana valsts valodas nenokārtošanas dēļ , ir acīmredzami neporporcionāli.
Vai jūs varat pateikt, kā masveida izraidīšana ietekmēs karu Ukrainā?
DACE RADZEVIČA , Iekšlietu ministrijas juriste
9.janvāris 2024.gads
Šis ir pagrieziena punkts pašiem KF pilsoņiem, vai viņi vēlas palikt Latvijā, kur ir šāda nostāja, kur atbalsta Ukrainu šajā karā, pretēji viņu valsts paustajai nostājai, otrkārt, mēs arī paši vēlamies saprast un veikt šīs te drošības pārbaudes. Šis ir kā piesardzības pasākums.
Krievija ir iekļauta to valstu sarakstā, kuras pilsoņiem, pieprasot uzturēšanās atļaujas, tiek veikta papildu pārbaude. Ir jāaizpilda anketas, kuras nosūta arī uz drošības iestādēm.
MAIRA ROZE , PMLP priekšniece
Personām ir jāaizpilda gan anketas, gan informācija par diezgan plašu radinieku loku. Lai saprastu saistību gan ar Krieviju..
Un, protams, arī attieksmi pret karu. Kas šobrīd notiek Ukrainā.
Ir gadījumi, kad personas neaizpilda un saka, ka par politiku neinteresējas, arī par karu ne. To vairāk traktē, kā – personas nevēlas atbildēt, persona nenosoda karu.
Tiesa lēma, ka likums atbilst Satversmei. Saeima ir ņēmusi vērā ģeopolitisko kontekstu un riskus, ko var radīt personas ar Krievijas pilsonību. Proti, citu ārzemnieku pilsonības valstis nav uzsākušas karadarbību kaimiņvalstīs un vēsturiski nav apdraudējušas Latvijas valsts drošību. Arī pienākums latviešu valodu zināt otrajā pamatlīmenī ir vērsts uz valsts valodas stiprināšanu un citu cilvēku tiesību aizsardzību.
ALDIS LAVIŅŠ, Satversmes tiesas priekšsēdētājs
Personas, uz kurām apstrīdētās normas attiecas ir bijušie Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi.Un Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda.
Ja personai ir svarīga savas privātās dzīves aizsardzība, un tā vēlas saglabāt valstī izveidojušās sociālās saiknes, bet tā pat nemēģina kārtot valsts valodas pārbaudi, tad šai personai izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas anulēšana un iespējamā šīs personas izraidīšana nevar tikt uzskatīta par nesamērīgu pasākumu.
>
ELIZABETE KRIVCOVA, Juriste, “Saskaņas” biedre
Citā vēsturiskā situācijā tas spriedums varētu būt arī pavisam citāds.
INESE ŅIKUĻCEVA, Zv.advokāte, pieteicēju pārstāve
Protams, ka mēs esam vīlušies. Nu laikam jau nevienam nepatīk zaudēt arī Satversmes tiesā, bet man šķiet, ka nevar skatīties tikai negatīvi. Pirmkārt, man šķiet, ka jau šī lieta Satversmes tiesā ļoti daudz ko deva un diez vai Saeima būtu divkārt grozījusi Imigrācijas likumu, tomēr atvieglojot tās prasības, ja nebūtu šī Satversmes tiesas lieta.
Plašu rezonansi izraisījušais likumprojekts pēc būtības dod vēl divus gadus laika šeit dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem nokārtot valsts valodas eksāmenu. Tādu, kuri izkrita arī otrajā reizē, ir vairāk nekā četri tūkstoši( 4262). Šajā laikā viņi saglabā iespēju strādāt, kā arī saņemt valsts pakalpojumus, tai skaitā pensijas un pabalstus.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde apkopojusi arī ziņas par 2000 personām, kurām pastāvīgās uzturēšanas atļaujas zaudēja spēku, bet kuras nav sniegušas par sevi nekādu informāciju. Viņām bija jāizceļo no Latvijas līdz 30.novembrim.
RIHARDS KOZLOVSKIS, Iekšlietu ministrs (Jaunā Vienotība)
Šodien es varu pateikt, ka aptuveni vismaz tūkstoš cilvēku ir izbraukuši.
Daži vienkārši raksta, ka viņiem nav kur braukt.
Un viņi negrib braukt. Citi atkal norāda kaut kādus humānus apsvērumus, tā kā tas tiks vērtēts.
ILZE JAUNALKSNE- RĒDERE, Žurnāliste
Neskatoties uz to, ka pagaidām nav izsniegts neviens izbraukšanas rīkojums, Valsts drošības dienests ir fiksējis vairākus dezinformācijas izplatīšanas gadījumus, kuru mērķis ir veidot sabiedrībā negatīvu attieksmi pret pieņemtajiem Imigrācijas likuma grozījumiem un Krievijas pilsoņu pārbaudēm.
Pēc jaunā gada sociālajos tīklos tika izplatīts video, kā robežsargu pavadībā kādu vīrieti nogādā uz Latvijas – Krievijas robežu. Kaut Kremļa mediji apgalvoja, ka šis ir “visu krievu pensionāru deportāciju sākums”, realitātē šeit izraidīts tika Krievijas pilsonis Boriss Katkovs, kuru iekļāva “melnajā sarakstā” saistībā ar ilgstošu un sistemātisku darbošanos Krievijas interesēs.
Krievvalodīgos “Telegram” kanālos populārs kļuva arī video ar kādas Baltkrievijas pensionāres stāstīto, ka viņu izraida, jo nav kārtojusi valodas pārbaudi. Kaut šī norma uz Baltkrievijas pilsoņiem nemaz neattiecas.
Šobrīd Latvijā ir divas Krievijas pilsoņu grupas, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanas atļaujas un pret kuriem ir atšķirīgas prasības. 25 tūkstoši, uz kuriem attiecas Imigrācijas likuma jaunais regulējums. Bet ir aptuveni četri tūkstoši 800 simti (4814 ), kuri tiesības uzturēties mūsu valstī saņēma līdz 2001.gadam uz iepriekšējā likuma (“Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”) pamata un viņiem latviešu valodas eksāmens nav jākārto. PMLP informācija liecina, ka viņu vidū ir arī atvaļinātās militārpersonas un to ģimenes locekļi .
MĀRIS KUČINSKIS, bijušais iekšlietu ministrs, Saeimas deputāts (Apvienotais saraksts)
Šī grupa, es nenoliegšu, bija zināma.
Tagad, kad ir Satversmes tiesas lēmums, šis jautājums ir paceļams, tikai, gribētos politiķiem teikt, ka ne uz urrā, bet pielietojot to pašu (domāts Imigrācijas likuma grozījumi) shēmu un uzlikt vispirms to procedūru uz papīra. Es domāju, ka PMLP un iekšlietu ministrija var brīnišķīgi tikt galā un izdarīt labojumus. Bet vispirms jābūt skaidram izklāstam, kas viņi (Krievijas pilsoņi) ir. Bet piekrītu, ka likumam jābūt attiecināmam uz visiem. Neapšaubāmi!
Satversmes tiesa arī norādīja, ka Latvijas valsts drošību apdraud Krievijas aktīvi izvērstās informatīvās ietekmes operācijas, kurās tiek izmantota arī propaganda un dezinformācija. Un valstij ir rīcības brīvība izvērtēt dažādus valsts drošības riskus un attiecīgi arī mainīt savu imigrācijas politiku, lai uz tiem reaģētu.
