Traģēdija ezerā, uzbrukums nevainīgam pasažieru kuģim, gaisa spēku uzlidojums, vētras un aisbergi – tie visi ir iemesli pasaules vēsturē notikušajām kuģu katastrofām. Šoreiz par astoņām no tām!
Dzelzsrūdas kravas kuģis Edmund Fitzgerald
Foto:minnesota.publicradio.org
Ne vienmēr nepieciešams vētras sabangots okeāns vai jūra, lai nogrimtu liels kuģis. Tam pieradījums ir 1975. gada 10. novembrī notikusī katastrofa, kurā Lielajos ezeros starp ASV un Kanādu nogrima dzelzsrūdas kravas kuģis Edmund Fitzgerald. 1957.gadā būvētais 222 m garais milzenis pēkšņi nogrima vējainos apstākļos, kad ezerā bija sacēlušies pat 9 m augsti viļņi. Visi 29 apkalpes locekļi pazuda bez vēsts un netika atrasts neviens bojāgājušais. Kuģa vraks arvien kā baiss atgādinājums par notikušo guļ 160 m dziļumā.
Pasažieru laineris Andrea Doria
Foto:Andreadoria.org
Viena no dīvainākajām katastrofām notika 1956.gada 25.jūlijā netālu no Masačūsetsas, ASV, kad Itālijas pasažietu lainerisAndrea Doria ar vairāk nekā 1700 cilvēkiem uz klāja pēkšņi sadūrās ar Zviedrijas kuģi MS Stockholm. Savā ziņā šī traģēdija varēja kļūt līdzīga slavenajam Titānikam, jo katastrofāli pietrūka glābšanas laivu, tomēr tā nenotika. Teicamais apkalpes darbs un kuģa īpašā konstrukcija (vēl 11 stundas pēc sadursmes turējās virs ūdens) ļāva izglābt visus pēc sadursmes dzīvus palikušos. Sadursmes rezultātā bojā gāja 46 cilvēki. 213 metrus garais kuģis nogrima pēc pieciem kalpošanas gadiem.
Pasažieru laineris Estonia
Foto:Estoniaferrydisaster.net
Latvijai tuvākā katastrofa pirms vairāk nekā 20 gadiem notika tepat, Baltijas jūrā, kad ceļā no Tallinas uz Stokholmu 1994.gada 28.septembrī devās tobrīd 14 gadus vecais, savulaik Vācijā būvētais pasažieru laineris Estonia. Lai gan laiks bija vētrains un jūrā bija 4-6 m augsti viļņi, tik lielam kuģim šādi apstākļi nebija bīstami. Lai nu kā, plkst. 1:50 naktī kuģis pazuda no radaru ekrāniem un nepilnu 100 metru dziļumā nogrima aptuveni 40 km attālumā no Somijas krastiem. Daudzi piesauca sazvērestības teorijas – uz pilnībā piekrautā kuģa bijusi Krievijas militārā tehnika, spiegi un sprāgušas bumbas, taču skarbais fakts no tā nemainās – bojā gāja 852 cilvēki.
Kravas kuģis SS Republic
Foto:Uptenlist.com
Šis negadījums atgādina viduslaikus, kad grimstoši, ar zeltu un dimantiem pilni burinieki nebija retums. 1865. gadā pa ceļam uz Ņūorleānu, ASV, viesuļvētrā pie Džordžijas krastiem nogrima kravas kuģis SS Republic ar aptuveni 400 tūkstošu ASV dolāru (tolaik dolāri bija daudz vērtīgāki nekā mūsdienās) kravu zelta monētās. Bojā gāja tikai daži cilvēki, pārējos pasažierus un apkalpi pēc divām dienām glābšanas laivās atrada kāds zvejas kuģis. 2003.gadā vraks tika atrasts – lai gan uz tā bija atlikusi tikai trešā daļa no zelta, tā vērtība mūsdienās jau sasniedza 75 miljonus dolāru!
Karakuģis USS Monitor
Foto:En.wikipedia.org
Viens no pirmajiem ASV karakuģiem USS Monitor nogrima vētras laikā 1862. gada Jaungada vakarā. Tas bija pirmais kuģis, kas pilnībā būvēts no metāla un savu kompakto izmēru dēļ bija īsts tālaika inženieru meistardarbs. Vraku atrada pēc vairāk nekā 100 gadiem (1973) un atsevišķas kuģa daļas izstādītas Ņūportņūsas Jūrniecības muzejā.
Okeāna laineris RMS Lusitania
Foto:En.wikipedia.org
Viena no traģiskākajām katastrofām notika 1915.gada maijā, kad 18 km no Īrijas krastiem vācu zemūdenes torpēdēja britu okeāna laineri RMS Lusitania ar vairāk nekā tūkstoš cilvēkiem uz klāja. 240 metrus garais milzenis nogrima 18 minūšu laikā, dzelmē aizraujot 1198 dzīvības. Šaujot uz neapbruņotu pasažieru kuģi, vācieši pārkāpa starptautiskos likumus.
Karakuģis Arizona
Foto:En.wikipedia.org
Slavenais ASV karakuģis Arizona Klusajā okeānā signalizēja par Otrā pasaules kara sākumu, bet 1941.gada 9.decembrī pienāca viens no skumjākajiem notikumiem šīs valsts kara flotes vēsturē. Japānas gaisa spēki bombardēja tobrīd Perlhārborā esošo kuģi – tas eksplodēja un nogrima, bet bojā gāja 1177 amerikāņu jūrnieki.
Okeāna laineris Titāniks
Foto:Americanhistory.si.edu
Šāds saraksts nebūtu pilnīgs, ja nepieminētu slavenāko no negadījumiem – Titānika bojāeju, kas ir traģiskākā miera laika katastrofa pasaules jūrniecības vēsturē. Britu pasažieru laineris Titanic tolaik bija modernākais un drošākais pasažieru kuģis pasaulē – teju 270 m garo tērauda milzeni uzskatīja par nenogremdējamu. Diemžēl, bet jau pirmajā reisā uz Ameriku pierādījās pretējais – 1912.gada 14.aprīļa naktī kuģis aptuveni 600 km no ASV krasta sadūrās ar aisbergu un jau dažas stundas vēlāk nogrima gandrīz 3800 metru dziļumā. Pēc tam izrādījās, ka glābšanas laivu pietika vien 1178 cilvēkiem, bet uz kuģa kopā atradās 2224 pasažieri un apkalpes locekļi. Traģēdijā bojā gāja vairāk nekā 1500 cilvēku, bet aptuveni 705 izdzīvojušos izglāba cits kuģis Carpathia, kas uz notikuma vietu atsteidzās divas stundas pēc Titānika nogrimšanas. Vraku nirēji atrada vien 1985.gadā. Kopš tā laika no vraka izceltas tūkstošiem piemiņas lietu, kas izstādītas muzejos visā pasaulē.
Pēc šo notikumu motīviem uzņemta slavenā Džeimsa Kamerona filma Titanic (1997) ar Leonardo di Kaprio un Keitu Vinsletu galvenajās lomās, kas ieguva ne tikai 11 Oskarus, bet ilgu laiku bija arī visvairāk nopelnījusī filma kino vēsturē.
