NEPARASTI FAKTI: Lieldienu svinēšanas tradīcijas pasaulē

16/04/17 8:16 | Raksta autors : Brivbridis.lv

Foto:Flickr.com/Candace Martino/CC
Foto:Flickr.com/Candace Martino/CC

 

Uzzini, kā šos pavasara svētkus atzīmē citās pasaules valstīs!

 

AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS

Arī šajā lielvalstī līdzīgi kā Latvijā, Lieldienas svin ģimeniskā atmosfērā, tiek apmeklēti dievnami, kuros draudzes godina Jēzus Kristus augšāmcelšanos. Tiek krāsotas un ripinātas olas, vispopulārākā šīs norises vieta ir  Vašingtonā, netālu no Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidences jeb Baltā nama. Savukārt, Ņujorkā notiek tradicionālā Lieldienu parāde, kur klātesošos priecē antīki spēkrati un ekstravaganti tērpti ļaudis, kuri pastaigājas pa Manhetenas ielām. Šogad norisināsies jau 61. spēkratu parāde! Lieldienas ir svētki, kad Amerikas Savienotajās Valstīs galdā noteikti tiek celts tradicionālais ēdiens – šķiņķis ar ananāsiem.   

 

Foto:Flickr.com/gigi_nyc/CC

Foto:Flickr.com/gigi_nyc/CC

Foto:Flickr.com/Michela Simoncini/CC

Foto:Flickr.com/Michela Simoncini/CC

 

 

APVIENOTĀ KARALISTE

Šeit Klusajā piektdienā apklust baznīcu zvani, kas atkal ieskanēsies Lieldienās. Cilvēki šajos svētkos cenšas ietērpties vēl nevilktos tērpos, kas simbolizē – jaunu sākumu. Uz svētku dievkalpojumu tiek līdzi ņemti olu groziņi un citi produkti, kas tiek svētīti. Savukārt, Otrajās Lieldienās pastāv tradīcija uz ielas dāvināt bērniem saldumus un dažādas rotaļlietas. Dažviet spēlē Lieldienu futbolu ar nelielu koka  alus muciņu, ko pēc draudzīgās spēles nobauda. Savukārt, dažās grāfistēs Lieldienās pastāv svinību tradīcija, kad ļaudis dejo, ģērbušies angļu folklorā iecienītā, meistarīgā lokšāvēja, paukotāja un noziedznieka, visu nabago aizstāvja Robina Huda tērpā un sacenšas par truša gaļas pīrāgu, kā arī met gaisā sievietes. Apvienotās Karalistes grāfistēs neiztrūkstoša paraža ir arī akmenscietu olu vārīšana un to ripināšana no kalna.

 

Foto:Flickr.com/Quinn Dombrowski/CC

Foto:Flickr.com/Quinn Dombrowski/CC

 

 

AUSTRĀLIJA

Šajā kontinentā galvenais Lieldienu gods ticis nevis zaķim, bet gan pašmāju dzīvnieciņam – bilbijam jeb trušbandikutam! Iespējams, tāpēc, ka trusis šeit netiek uzskatīs par pozitīvo tēlu, jo šis garausis izrok alas lauksaimniecības zemēs, savācot lielu daļu no tik gaidītās, rūpīgi gādātās ražas. Ir zināms, ka šis nelielam ķenguram un lielai pelei līdzīgais dzīvnieciņš savu Lieldienu varoņa statusu ieguva 1979. gadā, kad rakstniece Roza – Marija Dastinga izdeva grāmatu Billy the Aussie Easter Bilby, kas drīz vien kļuva par bērnu dižpārdokli un šo zīdītāju, kura ausu garums sasniedz aptuveni 50 – 66 % no ķermeņa garuma, iecēla Lieldienu slavas saulītē, mudinot arī investēt līdzekļus šī dzīvnieka saglabāšanai.  Tāpat Austrālijā mīlētāji Lieldienās sapilda traukos svēto ūdeni, ko taupa līdz savai kāzu dienai, lai pirms svinīgās ceremonijas apslacītu viens otru, cerot uz laimīgu kopā dzīvošanu.

 

Foto:Flickr.com/Bernard DUPONT/CC

Foto:Flickr.com/Bernard DUPONT/CC

 

 

BULGĀRIJA

Šajā valstī Lieldienu olas tiek krāsotas tieši Zaļajā ceturtdienā. Tad pēc dievkalpojuma tās aprok vīna dārzā, lai Dievs pasargātu vīnogulājus no neražas. Dažos novados tiek stādīti ķirbji. Senas liecības vēsta, ka agrāk saimnieces Lieldienās viesiem dāvinājušas sarkanas olas, taču tagad tās Bulgārijā saņem tikai bērni.

 

Foto:Flickr.com/Alex Lovell-Troy /CC

Foto:Flickr.com/Alex Lovell-Troy /CC

 

 

ČEHIJA

Čehijā ir kāda pavisam amizanta Lieldienu tradīcija, kas nedaudz līdzinās mums zināmajām Pūpolsvētdienas izdarībām.  Šajā valstī to veic čehu puiši un vīri, kuri ar īpašām, no vītolu zariem savītām pātagām, ko dēvē par Pomlázka ieper pa kājām neprecētas sievietes, kuras viņiem šķiet vissimpātiskākās, apmaiņā pret ko saņem: krāsotas olas, nedaudz naudas, un, ja atļauj pērēja vecums – glāzīti viskija.  Šī tradīcija paredz veselības un jauneklīguma devu visam turpmākajam periodam. Turklāt tā meita, kura saņēmusi visvairāk pērienu,  var būt lepna, jo ir vispopulārākā un viņai ir visvairāk pielūdzēju. Šādas vītola pātadziņas mūsdienas vīriešiem vairs nav jādarina pašiem kā tas bija senatnē, atliek to Lieldienu laikā savlaicīgi iegādāties kādā no mazajiem ielu veikaliņiem. Tomēr arī sievietēm ir kāda īpaša Lieldienu tradīcija. Viņas nākamajā rītā pēc simboliskās Lieldienu laika iepēršanas, aplej sev simpātiskos puišus ar ledus aukstu ūdeni.

 

Foto:Flickr.com/elPadawan/CC

Foto:Flickr.com/elPadawan/CC

 

 

FRANCIJA

Šajā valstī baznīcu zvani klusē no Lielās piektdienas līdz pat Lieldienu rītam, kas simbolizē sēras par krustā sisto Dieva dēlu. Ģimenes vismazākajiem locekļiem, kuri uzdod jautājumu par šo savdabīgo klusumu, vecāki atbild, ka zvani aizlidojuši uz Romu. Tad nu Lieldienu rītā bērni dodas skatīties – kā tie atlido atpakaļ, taču pa šo laiku vecāki mājās rūpīgi paslēpj dažādus Lieldienu gardumus, ko viņu atvasēm jāsteidz atrast.

Savukārt, uz Francijas pilsētiņu Hauksu jādodas visiem, kuriem garšo olu ēdieni, jo šeit Lieldienās ik gadu galvenajā pilsētas laukumā tiek gatavota milzīga omlete. Kā vēsta leģenda, Franču imperatoram Napoleonam Bonapartam tik ļoti iegaršojusies vietējā krodziņā nobaudītā omlete, ka viņš licis pagatavot milzīgu tās porciju no visām šajā pilsētā pieejamajām olām, lai pabarotu arī savas bruņoto spēku daļas.

 

Foto:Flickr.com/france-tradicion/CC

Foto:Flickr.com/france-tradicion/CC

 

 

Lieldienu tradīcijas un rotaļas

 

 

ITĀLIJA

Romā Lielajā piektdienā norisinās tradicionālais Krusta ceļa gājiens. Svētdien – Lieldienu kulminācijā, Svētā Pētera laukumā pulcējas vairāki simti tūkstošu cilvēku, lai saņemtu pāvesta svētību un noklausītos tradicionālo uzrunu – Urbi et Orbi. Lieldienas Itālijā ir vieni no ģimeniskākajiem svētkiem, kad tiek ieturēta maltīte, baudot jēra gaļu vai ceptu kazlēnu, kā arī neapoliešu pīrāgu ar olām, sieru un desu. Bērniem pasniedz šokolādes olas, kas sevī slēpj nelielu pārsteiguma dāvaniņu. Savukārt, otrajās Lieldienās parasti tiek rīkoti pikniki un grillēta gaļa.

 

Foto:Flickr.com/Michael Beat/CC

Foto:Flickr.com/Michael Beat/CC

 

 

KARĪBU SALAS

Tieši Lieldienās šeit daudzviet gaisā paceļas dažādi koši pūķi, kas apzīmē laimes vēlējumus. Ir zināms, ka šāda tradīcija radusies pateicoties kādam svētdienas skolas pasniedzējam, kurš šādi saviem audzēkņiem skaidrojis un atgādinājis Lieldienu pamatdomu – Kristus augšāmcelšanos.

 

Foto:Flickr.com/Rachel Kramer/CC

Foto:Flickr.com/Rachel Kramer/CC

 

 

KIPRA

Paralēli olu krāsošanai un to slēpšanai, lai apbalvotu bērnus ar saldumiem, šajā vietā ir arī kāda visai skarba Lieldienu sacensība starp pusaugu puišiem. Tā ir sena Kipras tradīcija, kad jaunie zēni no dažādām apkaimēm klaiņo apkārt, lai sadabūtu koka gabalus, dēļus un citus izstrādājumus, lai tos izmantotu milzīgam Lieldienu ugunskuram. Tās apkaimes zēni, kuriem izdevies sakurt vislielāko ugunskuru, dienas beigās iegūst īpašu titulu, ar ko var lielīties visu turpmāko gadu. Lieki piebilst, ka šī mērķa sasniegšanā nereti nākas iejaukties arī tiesībsargājošo instanču darbiniekiem.

 

Foto:Flickr.com/jan stefka/CC

Foto:Flickr.com/jan stefka/CC

 

Olas = holesterīns. Mīts vai patiesība?

 

POLIJA

Šajā dziļi ticīgajā, katoliskajā valstī Lieldienu laikā tiek stingri ievērotas reliģiskās tradīcijas un riti. Lielajā piektdienā mājās tiek aizklāti visi spoguļi un nedrīkst ķemmēt matus, jo šī ir sēru diena.  Ģimenes sievietes Lieldienu svētdienai no miltiem un rauga gatavo pashu – īpašu svētku maizi, ko pārklāj ar taukiem un noteikti rotā ar krustu, ko izgatavo no mīklas. Ticējums vēsta, ja vīrietis iesaistās šajā īpašajā Lieldienu procedūrā, viņš priekšlaicīgi nosirmos. Šo maizi Lieldienās dievnamā priesteris iesvēta ar svēto ūdeni, to dara arī ar – olām, mārrutkiem, desu, šķiņķi, sāli un pipariem. Pēc baznīcas apmeklējuma ģimene sēžas pie svētku galda, kur galvenajā vietā novietots – no cukura atliets vai citiem saldumiem veidots jēriņš, kas simbolizē Kristu. Poļi bauda mārrutkus, kas sajaukti ar bietēm, tiek uzskatīts, ka tie sargā ēdāju no slimībām. Pēc senām tradīcijām, uz galda ir jābūt aukstajām uzkodām, jo Lieldienās nedrīkst cept un šmorēt. Otrajās Lieldienās daudzviet Polijā neiztrūkstoša ir senā un jautrā tradīcija – Śmigus-Dyngus jeb sasvstarpēja laistīšanās ar ūdeni.

 

Foto:Flickr.com/Maurzyce/CC

Foto:Flickr.com/Maurzyce/CC

 

 

RUMĀNIJA

Lai gan Rumānijā šie ir nozīmīgākie, reliģiskie svētki, Lieldienas visnotaļ tiek saistītas arī ar pavasara atmodu un attīrīšanos no grēka – tiek posta mājvieta, rumāņi pirms baznīcas dodas pirtī un pēc tam apvelk jaunu apģērbu. Kristus augšāmcelšanās naktī Rumānijas iedzīvotāji ar svecēm rokās pulcējas pie dievnamiem un tieši pusnaktī sauc – Jēzus Kristus ir cēlies no mirušajiem! Daudzviet tiek kurināti Lieldienu ugunskuri.  

 

Foto:Flickr.com/Nicu Buculei/CC

Foto:Flickr.com/Nicu Buculei/CC

 

 

SOMIJA

Somu mājās Lieldienās tiek plaucēti bērzu un kārklu zari, kā arī diedzēti asni. Pūpolu svētdienā visi tiek pērti nevis ar pūpoliem kā to darām mēs, latvieši, bet – bērzu vicām. Lieldienu rītā, kad no dievnamiem atskan zvanu skaņas, vecāki augstu virs savām galvām paceļ bērnus, ticot, ka šādi viņi tiks aplaimoti. Senie somi ticēja, ka Lieldienu laikā uzdarbojas, sasparojas burvji un raganas, īpaši periodā, kad Jēzus atdusas kapenēs. Tomēr mūsdienās raganas un dažādi mošķi transformējušies tradicionālajos Lieldienu simbolos – olās, zaķos un cālīšos.

 

Foto:Flickr.com/underthesun/CC

Foto:Flickr.com/underthesun/CC

 

 

VĀCIJA

Vācijā olas krāso tieši Zaļajā ceturtdienā, savukārt, Lielajā piektdienā un Klusajā sestdienā vācieši nestrādā. Daudzviet Klusās sestdienas vakarā tiek kurināti milzīgi ugunskuri. Lieldienu rītā ģimenes locekļi kopīgi brokasto un uz galda noteikti ir Lieldienu zvaniņu pušķis. Kas tie par ziediem? Mēs, Latvijā, tās pazīstam kā narcises. Tad ģimenes vismazākie dodas meklēt groziņus ar olām un dažādiem saldumiem, ko rūpīgi paslēpis viens no Lieldienu galvenajiem simboliem – zaķis. Tiek ripinātas olas. Vēlāk visi dodas apciemot radus un draugus, kopīgi baudot tēju un paštaisītus šokolādes cepumus. Vācieši tic, ka tie cilvēki, kurus savā ceļā sastop Lieldienās, kļūst par uzticamiem, patiesiem draugiem, taču strīdi un ķildas šajā laikā ir aizliegtas, lai neiemantotu ienaidniekus uz mūžu. Šajā valstī ļoti cieņā ir arī koka olu izgatavošana un to dekorēšana.

 

Foto:Flickr.com/ProFlowers/CC

Foto:Flickr.com/ProFlowers/CC

 

 

ZVIEDRIJA

Klusajā periodā Zviedrijā netiek rīkotas nedz kāzas, nedz kristības. Bērni Lieldienu priekšvakarā pārģērbjas par raganām un staigā pa mājām, prasot saldumus. Māju īpašniekiem tiek  atstātas nelielas zīmītes. Šī tradīcija radusies senatnē, kad ļaudis ticēja raganām, kuras sevišķus spēkus iegūst pēc precībām ar pašu nelabo. Zviedri tic, ka raganu sabats notiek tieši Lieldienu nedēļas laikā. Senatnē, lai atbaidītu nešķīstos garus, šāva gaisā ar bisi, ticot, ka troksnis atbaida burvjus, taču mūsdienās tas tiek aizstāts ar uguņošanu, taču Zviedrijas rietumos aizvien dedzina ugunskurus, sacenšoties – kuram izdosies vislielākais un pamatīgākais. Interesanti, ka šīs valsts iedzīvotāji Lieldienu olas pagatavo arī no papīra, kam pa vidu liek konfekti.

 

Foto:Flickr.com/Let Ideas Compete/CC

Foto:Flickr.com/Let Ideas Compete/CC

 

 

Vai zini vēl kādu neparastu tradīciju?


Pievienojies mums arī šajos sociālajos tīklos: