“Tas īpašākais te ir pats ezers, kas ir dziļākais Baltijas ezers. Pēc 1938. gada mērījumiem ir noteikts – ezera dziļums ir 65,1 metrs,” radio raidījumā “Pa dobys stygom pi myusim Latgolā” atklāj Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā valsts vides inspektore Irēna Skrinda.
Dridža ezers atrodas Krāslavas novada Kombuļu, Krāslavas un Skaistas pagastu teritorijās. Šī ir Natura 2000 teritorija. Dabas parkā ir konstatētas vairākas Latvijā aizsargājamas augu un putnu sugas, kā arī Eiropas savienības līmenī sargājamas dabas vērtības.
“Ezera vērtība ir tā, ka Dridzis ir ļoti tīrs. Vidusdaļā ezeru pētnieki ir noteikuši, ka šis ezers atbilst mezotrofam ezeram, kas nozīmē, ka ezers ir piemērots tīru vietu aizsargājamiem augiem. Ūdens apmaiņa šeit ir ļoti lēna un ezers ir stratificēts un tas nozīmē, ka ūdens te iesilst līdz noteiktam līmenim un ūdens tempertūra ir pastāvīga gan vasarā, gan ziemā,” radio raidījumā atklāj Irēna Skrinda.Viņa arī izklāsta šajā teritorijā konstatēto sugu daudzveidību. “Te ir divas salīdzinoši īpašas sugu zivis, kas dzīvo šajā ezerā. Un tā kā ūdens kvalitāte atbilst tādiem ezeriem, kuri ir piemēroti lašveidīgos zivju dzīvei, tad šeit arī ir sastopami repši un ezera salakas. Runājot par putniem, te ir arī griezes, un meža biotopos ir aizsargājamās dzeņu sugas. Un ir arī tādi plēsīgie putni kā niedru lija. Mitrākajās vietās aug naktsvijoles un ir konstatētas arī vienziedu krastenes un dortmaņu lobēlijas, kas raksturīgi tīriem, labas kvalitātes ezeriem.”
Irēna Skrinda raidījumā arī stāsta, ka Dridža ezeram ir grūti piekļūt, jo apkārtnē ir daudz privātu zemju un apkārtnē ir liela iežogota teritorija, kura ierobežo šīs unikālās teritorijas apskati.
