Patiess un skaudrs stāsts par ģimeni, kura pirms trim gadiem atgriezās Latvijā pēc 10 Īrijā nodzīvotiem gadiem.
“Piektā Novada” komanda Šneideru ģimeni satika Dublinā, kur viņi atkal dzīvo jau vairākus mēnešus.
Sižetā Alda un Artūrs atklāti stāsta par iemesliem, kas lika pieņemt nebūt ne vieglo lēmumu par otrreizēju aizbraukšanu un šoreiz, šķiet, uz palikšanu.
Alda norāda, ka pirms trim gadiem nav klausījusies tuviniekos, kuri teikuši, lai nebrauc atpakaļ uz Latviju. Viņu jutusies kā patriote un sākumā bijusi sajūsmā pat par Latvijas gaisu vien. Tomēr pagājis kāds pusgads un sieviete sākusi domāt, vai viņai pietiek vien ar to, ka atrodas Latvijā. Viņa nav spējusi ar šeit nopelnīto iegādāties visu nepieciešamo. Alda uzskata, ka pat bēgļiem valsts sniedz lielāku palīdzību kā reemigrantiem.
Viens no iemesliem, lai tomēr vēlreiz pamestu Latviju un atgrieztos Īrijā, bija arī tas, ka jaunākajam dēlam bērnudārzā nebija pieejama vieta. Alda tagad atzīst, ka patiesībā nespēj dzīvot bez Īrijas, bez brīvības un laimīgajiem cilvēkiem.
Arī Aldas vīrs Artūrs norāda, ka Īrijā tu jūties drošs par savu nākotni. “Nebūs tā, ka visu mūžu nostrādājis, tu saņemsi 200 eiro pensijā un nevarēsi nopirkt zāles.” Ģimene plāno izskolot bērnus, iegādāties ģimenes māju. Viņiem nav skaidrs, vai vecumdienās atgriezīsies Latvijā.
