Atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, kur vērtīgo stikla iepakojumu izmanto jaunu pudeļu un burku ražošanā, Latvijā stiklu saberž smiltīs un lieto kā būvniecības materiālu. Saskaņā ar dokumentiem šādi tiek pārstrādāti lieli stikla apjomi. Valsts vides dienests pašlaik pārbauda, vai pārstrāde patiešām notikusi, šovakar ziņo LTV raidījums “de facto”.

 

Lielākie stikla iepakojuma savācēji ir “Latvijas Zaļais punkts” un “Zaļā josta”. Pērn “Zaļā josta” gandrīz visas savāktās pudeles un burkas nodevusi saberšanai būvniecības materiālā. “Latvijas Zaļais punkts” pudeļu izgatavotājiem nosūtījusi apmēram pusi stikla iepakojuma, pārējo – iestrādāšanai ceļos.

 

Abas organizācijas savos izglītošanas materiālos min, ka stiklu iespējams bezgalīgi izmantot jaunu pudeļu un burku ražošanā. Tas nezaudē kvalitāti. Taču ja stikla iepakojumu pārvērš celtniecības materiālā, stikla mūžs beidzas.

 

 

 

Abās organizācijās apgalvo, ka stikla iepakojums mēdz būt netīrs. Tādu rūpnīcas neņem pretī. Otrs arguments – vest uz Igauniju un Lietuvu esot neizdevīgi.

 

“Ekonomiski pamatotāk ir netīru stiklu samalt smiltīs un pārstrādāt būvmateriālos,” saka “Zaļā josta” vadītājs Jānis Lapsa.

 

“Latvijas Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis atzīmē, ka stikls no daudzdzīvokļu māju dalītās vākšanas konteineriem ir visnetīrākais. Tādu neatmaksājas pāršķirot, lai tas būtu piemērots stikla rūpnīcām.

 

Šos apgalvojumus atspēko Igaunijas uzņēmumā “Krynicki Glass Recycling”. Tur stikla iepakojums tiek attīrīts un sagatavots sūtīšanai uz stikla rūpnīcām. Kompānijas pārstāvis Maits Jarviks apliecina, ka viņi pieņem arī neattīrītu stiklu, arī no Latvijas. Paši aizbrauc pakaļ un samaksā. “Stikls ir ļoti vērtīgs materiāls un ar katru gadu tas kļūst vērtīgāks. Ir daudz lētāk ražot pudeles no veca stikla nekā sākt tās izgatavot no smiltīm,” viņš skaidro.

 

Kāpēc tad vecās pudeles un burkas saberž smiltīs un aprok ceļos vai iestrādā betona blokos? Viena versija, ko atkritumu kompānijas kategoriski noliedz, ir tāda, ka reāli savāktie un papīros uzrādītie savāktā stikla apjomi nesakrīt. Stikla pārvēršana par būvmateriālos varētu būt vieglākais veids kā slēpt pēdas.

 

Atkritumu uzņēmumiem ir pienākums iepakojumu pārstrādāt. Ražotāji un tirgotāji maksā “Latvijas Zaļajam punktam” un “Zaļajai jostai” par iepakojuma pārstrādi. Apmaiņā šie ražotāji un tirgotāji saņem no valsts dabas resursu nodokļa atlaidi. Ja iepakojums netiek pārstrādāts, par to pienākas sods.

 

Vairākas mazākas atkritumu firmas šogad jau sodītas ar 30 miljonu eiro nodokļa uzrēķinu par to, ka nav nodrošinājušas solītu pārstrādi, tostarp stikla iepakojumam.

 

“Latvijas Zaļo punktu” un “Zaļo jostu” Valsts vides dienests vēl pārbauda.

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājums Alda Ozola pieļauj, ka savākšanas laukumos reālie un norādītie atkritumu apjomi ne vienmēr sakrīt: “Tiek sazīmēti papīri, bet realitātē tā materiālu plūsma notiek varbūt krietni mazākos apjomos vai nenotiek vispār.” Vides dienestam ar pašreizējo kapacitāti esot grūti plūsmu izkontrolēt.

 

Ozola gan atzīmē, ka oficiāli signāli par lielākajām organizācijām “Latvijas Zaļais punkts” un “Zaļā josta” nav saņemti. Bijušas vien neformālas norādes no konkurentiem, kas jau ir sodīti, lai uzmana arī citus tirgus dalībniekus.

 

“defacto” ziņo, ka, piemēram, “Zaļās jostas” sistēmā darbojas uzņēmums “Zaļais cikls”. Tas uzrādījis, ka pērn adresē Rīgā, Krustpils ielā 8 no tiešajiem atkritumu radītājiem savācis 6000 tonnas stikla iepakojuma. Tas ir gandrīz tik pat daudz, cik pudeļu pērn savākusi Igaunijas depozītu sistēma ar vairāk nekā 800 iepirkšanas punktiem. Vēl vairāk pudeļu un burku “Zaļais cikls” savācis citā Rīgas teritorijā Radžu ielā.

 

“Zaļās jostas” vadītājs Jānis Lapsa pauž, ka šie dati atbilst reāli savāktajam. Lielo apjomu pamatā nodevuši iedzīvotāji, un tas Rīgā sakoncentrēts no visas Latvijas.

 

Tajā pašā laikā “Zaļais cikls” nepiedalās pašvaldību organizētajā atkritumu vākšanā. Uzņēmuma pārskatos arī rakstīts, ka citi atkritumu apsaimniekotāji “Zaļās jostas” meitasuzņēmumam pērn nodevuši maz – nepilnu tūkstoti tonnu no uzrādītajiem 14 tūkstošiem tonnu.

 

“Zaļā cikla” teritorijās pabijusi arī vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova: “Es redzēju tur tajā skaitā stikla iepakojuma atkritumus, kas tur bija lielā daudzumā, bet par ciparu sakritību vai nesakritību mēs varēsim komentēt tikai tad, kad pārbaude būs beigusies”.

 

Vides dienests arī pārbauda, vai dzīvē notikusi stikla pārstrāde Cēsīs, Edvarda Treimaņa-Zvārguļa ielā. Tur stiklu saberšanai celtniecības materiālā uzņēmumam “Dankers un partneri” nodevis “Latvijas Zaļais punkts”.

 

“Dankers un partneri” līdzīpašnieks pērn bija arī Saeimas deputāts Artis Rasmanis. Viņš “de facto” sacīja, ka stikls malts ar mobilajām iekārtām, un norādītie apjomi atbilst faktiskajiem.

 

“Mēs konstatējām, ka šogad tur nekāda darbība nav notikusi, tas ir redzams un tas ir saprotams. Attiecībā uz to, kas tur ir noticis 2016.gadā, pārbaude vēl turpinās,” saka Koļegova.

 

Pārbaudes par lielākajām atkritumu savākšanas sistēmām dienests varētu pabeigt pāris nedēļu laikā.

 

Igaunijas iepakojuma depozīta sistēmas šefs: iedzīvotājiem tā ir izdevīga

Igaunijas depozīta sistēmas uzņēmuma “Eesti Pandipakend”  valdes priekšsēdētājs Rauno Rāls intervijā LTV raidījumam “de facto” aiztina – depozīta sistēma varētu būt neizdevīga atkritumu apsaimniekotājiem bet ir “labas ziņas” iedzīvotājiem un pašvaldībām. Latvijā bijuši vairāki mēģinājumi depozītu sistēmu ieviest, bet visi neveiksmīgi.

 

“Depozītu sistēmas gadījumā pašvaldības var rēķināties ar mazākiem izdevumiem. Ja izmetat šādu pudeli konteinerā, tas aizņem ļoti daudz vietas. Ja šāds materiāls tiek depozītu mašīnās, tad par atkritumu izvešanu ar konteineriem jāmaksā mazāk.  Šāds risinājums nepatīk atkritumu apsaimniekotājiem, bet ir labas ziņas priekš pašvaldībām un iedzīvotājiem”, intervijā pauda Rāls.

 

LTV atgadina, kā depozīta sistēma darbojas: par katru veikalā nopirkto skārdeni, plastmasas vai stikla pudeli, pircējs samaksā depozītu – 10 eiro centus. Vēlāk, atgriežot to depozītu sistēmas savākšanas punktā, šo naudu saņem atpakaļ – kā nelielu čeku ar svītrkodu, ar kuru var norēķināties veikalā.

 

Visu šāda veidā savākto iepakojumu pēc tam aizved uz “Eesti Pandipakend” jeb Igaunijas depozītu sistēmas centru. Tur notiek iepakojuma pēcapstrāde – skārdenes un plastmasas pudeles saplacina, visu sašķiro  – skārdenes pēc materiāla, plastmasu un stiklu – pēc krāsas. Šos materiālus vēlāk pārdod Igaunijas un arī ārzemju uzņēmumiem.

 

Pati “Eesti Pandipakend” ir bezpeļņas organizācija – to pirms 15 gadiem dibināja Dzērienu importētāju, ražotāju un tirgotāju asociācijas. Importētāji un ražotāji investējuši iepakojuma apstrādes centra izveidošanā un modernizācijā (sākumā iepirkta lietotā tehnika no Zviedrijas, tas prasījis ap 3 miljoniem eiro). Pieņemšanas punktus apmaksā tirgotāji – viņi par šiem izdevumiem no depozītu sistēmas saņem kompensāciju. Pirmos piecus gadus depozītu sistēma nesa zaudējumus, jo sākotnēji pieļautas daudzas kļūdas: neefektīva iepakojuma apstrāde, kontroles trūkums par pieņemšanas automātiem (bijuši veikalnieki, kas mēģinājuši krāpties). Sistēma spēj sevi uzturēt tikai no 2010. gada.

 

Rauno Rāls skaidro “ir divi ienākumu avoti – materiāli (stikls, plastmasa, metāls), ko pārdodam, un tie cilvēki, kas neatdod iepakojumu (tad depozīts paliek sistēmā). Ja ar šiem ienākumiem nevaram kompensēt izdevumus, tad uzliekam ražotājiem un importētājiem maksāt industrijas nodevu. 2014. un 2015. gadā industrijas nodevas nebija, depozītu sistēma uzturēja pati sevi, šogad tā ir ap 1 eiro centu uz pudeli vai skārdeni. “

 

Depozītu sistēmas apgrozījums gadā ir aptuveni 35 miljoni eiro. Igaunijas vides ministrijā uzsver – valsts mēģina neiejaukties sistēmā un arī to nefinansē. Budžeta līdzekļi piešķirti tikai divas reizes – pusmiljons eiro iepakojuma apstrādes centra modernizācijai pirms četriem gadiem un viena pieņemšanas automāta uzstādīšana uz nomaļas salas.

 

Sabiedrība

Maestro Raimonds Pauls pārsteidz vienu no Latvijas populārākajiem žurnālistiem

  TV3 žurnālists, ziņu diktors Arnis Krauze "Twitter" dalās ar nelielu stāstiņu par no maestro Raimonda...

Bolderājā pie tilta izceļ kailas vidusskolnieces līķi; atklājas briesmīga patiesība par notikušo

  Par patiesi šausminošu slepkavību Bolderājā vēsta LNT "Degpunktā". Jau vēstīts, ka no Buļļupes otrdienas rītā...

Izskan pirmās versijas par šausmīgo avāriju uz Daugavpils šosejas – VIDEO

  Otrdien jau vēstījām par traģēdiju uz Daugavpils šosejas, kur pēc divu auto sadursmes viens no...

Horoskopi un Testi

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 20. jūnijs

  Šodien daudzi cilvēki varētu būt tendēti un nepamatoti lielu optimismu un nereāliem sapņiem, kas galu...

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 19. jūnijs

  Šodien vairāk būs jūtama tieksme pēc baudas un ērtībām. Dienas otrajā pusē planētu ietekmē solās...
Foto:Flickr.com/daniyal ghanavati/CC

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 18. jūnijs

  Šī diena solās sniegt daudz optimisma un veiksmes. Gūsi vairāk pārliecības par saviem plāniem un...

Mājai un Dārzam

Foto:Elīna Lūse-Mūrniece/BrīvBrīdis.lv

Sinoptiķu prognozes Jāņiem iepriecinās daudzus latviešus

  Latvijas pazīstamākie sinoptiķi Toms Bricis un Jānis Trallis stāsta par Jāņu brīvdienās gaidāmo laiku. "Ceturtdien un...

Sinoptiķi nāk klajā ar brīdinājumu par laiku trešdien un ceturtdien

  Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi brīdina par trešdien un ceturtdien gaidāmo laiku. 19.-20.06.2019. dienas...

Sinoptiķis Bricis jūnija vidū pārsteidz ar savu jaunāko VIDEO

  Latvijā atpazīstamākais sinoptiķis Toms Bricis bauda lielu uzticību visu paaudžu iedzīvotāju vidū, tādēļ viņa teiktajā...