Lielbritānijā dzīvojošais poļu imigrants Krištofs Mihalovskis (34) un četrus gadus vecākā viņa dzīvesbiedre Mariola pēc sešu gadu kopdzīves nolēma gredzenus mīt Melnajā piektdienā, 13.maijā. Nākamajā rītā Krištofs vēlējās vienīgi to, lai tas nekad nebūtu pienācis – sieva viņam blakus gulēja mirusi, vēsta britu mediji.
Pēc kāzu ceremonijas un mielasta pāris kopā ar dažiem viesiem devās mājup, kur turpināja svinības. Jaunā sieva kopā ar divgadīgo dēlu Oliveru devusies gulēt ap plkst. 2 naktī.
Burtiski stundas vēlāk satriektais vīrietis bija palicis bez sievas un abu bērnu mammas. Izrādās, nākamajā rītā pēc kāzām viņš sākumā nodomājis, ka sieva vienkārši ir aizmigusi, tāpēc devies pabarot abu gadu veco meitiņu Veroniku. Vēlāk, sapratis, ka sieva neelpo nemaz, vīrietis izsaucis mediķus, tomēr bijis jau par vēlu. Konstatēts, ka viņa bijusi mirusi jau vairākas stundas un nāvi, visticamāk, izraisījusi epilepsijas lēkme. Zināms, ka Mariola no epilepsijas cieta jau vismaz 20 gadus, katru mēnesi piedzīvojot 4-5 lēkmes. Pēc tām viņa nebija spējīga doties uz darbu.
Krištofs saka, ka kāzas bijusi labākā lieta, kas jebkad ar viņu notikusi. “Viņa bija lieliska. Es varēju stresot par dzīvi un nākotni, bet viņa vienmēr teica, lai nedomāju par to, un dzīvoju tagadnei. Notikušais aizvien nešķiet pa īstam.” Kāzu dienā Mariola bijusi tik laimīga, kā vēl nekad, atceras bēdu sagrauztais vīrietis.
Tagad Krištofam jāuzņemas papildus rūpes par abiem mazajiem bērniem, jo mammas drošās aizmugures vairs nav. Pāra draugi sākuši vākt naudu ģimenei un mērķis ir savākt vismaz 8000 mārciņas, lai Krištofs varētu pilnībā norēķināties par kāzām, kā arī segt bēru izdevumus. Saziedoti jau aptuveni 6000.
“Epilepsija ir tāda kā slēpta invaliditāte,” saka vīrietis. Viņš atzīst, ka daudzi apkārtējie epilepsiju neuztver kā nopietnu slimību, jo ārēji nekas var nebūt redzams. “Viņa bija kā kareivis, neviens cits slimību nemanīja, kamēr nenotika šis.”
