Ne visi uzskata, ka pasakas sniedz reālu ieguldījumu bērna attīstībā, taču tā ir patiesība. Pasaka nav vienkārši tēlaina valoda, kas apvij izdomātus tēlus un ieved bērnu citā pasaulē. Pasaka ir kas daudz vairāk. Par to šoreiz BrīvBrīdis.lv.
Ne velti Alberts Einšteins reiz teicis: “Ja vēlaties, lai jūsu bērni būtu inteliģenti – lasiet viņiem pasakas. Ja vēlaties, lai viņi būtu vēl vairāk inteliģenti – lasiet viņiem vēl vairāk pasakas.”
Ir pieci būtiskākie iemesli, kāpēc pasaku lasīšanai ir liela nozīme jau no bērna dzimšanas:
-
Problēmu risināšana
Klausoties pasakas, bērni mācās apzināties, ka dzīvē vissvarīgākais tomēr nav nauda, vara un skaistums. Svarīgākais ir labestība un tīra sirdsapziņa. Bērni iemācās, ka visu iespējams panākt ar pašu spēkiem, vajag tikai gribēt! Tieši tāpēc ir vieglāk tikt galā ar problēmām. Pasakās tiek izdzīvotas visdažādākās situācijas, un bērnā tās visas raisa fantāziju, domas par iespējamo nobeigumu, un varoņu iztēlošanos. Tas viss palīdz ikdienā.
-
Tiek veidota bērna emocionālā pasaule un iztēle
Bērns no pasakām var iemācīties, ka ir jācīnās, lai ko sasniegtu, pašam ir uz to jātiecas. Protams, ir tādas pasakas, kas šādu mācību nesniedz, taču tās nav vairākumā. Ir pilnīgi normāli, ka pasakās apkopotas tādas emocijas kā prieks, bēdas, skumjas – mazajam pasaules izzinātājam ir jāsaprot, ka dzīvē tas viss tā arī notiek. Neviens cilvēks nespēj dzīvot bez šīm tik ļoti dažādajām emocijām, katram dzīvē gadās problēmas, bet tās jācenšas risināt. Tāpēc svarīgi ir pasakas ne tikai lasīt, bet arī tās pārrunāt, tad bērnam paliek labāk atmiņā dažādas situācijas, labāk uztverams kļūst katrs atsevišķais gadījums. Ir vecāki, kuriem šaubas rada pasakas saturs – tas, ka tajās ir labais un ļaunais. Vai tas bērnam ir vajadzīgs? Ir! Bērnam ir svarīgi zināt, ka arī realitātē pastāv dažādi pretstati, un tas ir normāli.
-
Valodas attīstība
Pasaku valoda visbiežāk ir literāri pareiza, tēlaina, līdz ar to tā attīsta bērna uztveri un runu, kuru viņš lieto. Tā papildina vārdu krājumu, iztēles intensitāti un fantāziju. Šī valoda nekādā gadījumā vecākiem nav jāmodernizē. Daudzos pētījumos ir pierādīts, ka bērniem, kuriem daudz tiek lasītas pasakas, ir daudz plašāk vārdu krājums kā tāda paša vecuma mazuļiem, kuriem tās netiek lasītas.
-
Dažādu kultūru savienošana
Lai gan katrai tautai ir savas pasakas, tomēr daudzas ir tādas, ko pazīst cilvēki visā pasaulē, piemēram, “Pelnrušķīte”, “Vinnijs Pūks”,un “Sniegbaltīte”. Tā kā valodas barjera maziem bērniem parasti nav šķērslis, satiekot arī citu valstu cilvēkus, mazajiem būs kādā veidā saprasties – kaut vai apmainoties ar zināšanām (vienalga vai tie ir stāsti, zīmējumi vai atsevišķas frāzes) par visiem zināmām pasakām.
-
Iemāca notikumu, lietu kārtību