VID ģenerāldirektoram ir milzums pienākumu. Jāapvieno Finanšu un Muitas policija. Līdz gada beigām jāsagatavo VID stratēģija nākamajiem trīs gadiem. Turklāt katru dienu jāizlemj vairāk nekā desmit sūdzības par pakļautībā esošo darbinieku lēmumiem.
Ilzei Cīrulei nav pieredzes ieņēmumu dienestā. Tāpēc īpaši svarīgs būs darbinieku atbalsts. Taču viens no pirmajiem darbiem viņai būs aptuveni 500 darbinieku atlaišana, lai ietaupīto naudu izmantotu algu paaugstināšanai.
Ieņēmumu dienests ir valsts asinsritei svarīgākā iestāde. Līdz šim neviens vadītājs to nav varējis sakārtot un nevienam no tiem karjera valsts pārvaldē nav gājusi augšup. Tagad valdība cer uz jauno kandidāti Ilzi Cīruli. Starp trīs finālistiem Ilze Cīrule nebija tā spožākā. Publiskajās debatēs viņa neslēpa, ka par Valsts ieņēmumu dienesta darbu neko daudz nezina, bet konkursā esot pieteikusies, jo septembrī beidzās līgums ar iepriekšējo darba devēju. Viņas izvēlēšanās ir pārsteigums visiem.
Ilze Cīrule uzsver, ka nāk no uzņēmējdarbības vides un ieklausīsies biznesa vēlmēs. Tomēr nodokļu maksātāju attieksme nav galvenais, par ko vadītājam visvairāk jāsatraucas.
Steidzamākie darbi ir VID stratēģijas izstrādāšana nākamajiem trim gadiem. Tas jāizdara līdz gada beigām. Ģenerāldirektoram būs jātiek galā ar Finanšu un Muitas policijas apvienošanu. Viena no pozitīvajām reformām ir darbinieku algu palielināšana. To akceptējusi valdība un Saeima. Taču nauda dienestam ir jāatrod savā saimniecībā. Izlemts, ka par 13 % samazinās darbinieku skaitu.
Paredzamās atlaišanas nav vienīgais, kas rada spriedzi ieņēmumu dienesta darbiniekos.
Šo noskaņojumu radīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Gada sākumā tikko amatā stājusies ministre vēlējās demonstrēt apņēmību, pieprasot VID vadībai negodprātīgo darbinieku sarakstu un risinājumus, kā ar tiem bez garām ceremonijām tikt galā.
Valsts ieņēmumu dienestu pamatā veido divi bloki. Viens ir nosacīti civilais. Nodarbojas ar nodokļu uzskaiti, aprēķināšanu un kontroli. Otrs ir spēka struktūras – Finanšu un Muitas policija. Vispirms blēžu meklēšanu sāka tieši šajās struktūrās. Sekoja pretsitiens. 10.martā aizturot nodokļu inspektori Cēsīs, policisti nodemonstrēja, ka negodprātīgie darbinieki atrodami arī civilajā, nodokļu iekasētāju blokā.
Sekoja VID amatpersonu rotācijas. Visvairāk tā skāra spēka bloku. Finanšu policijas priekšnieku Kasparu Podiņu apmainīja ar Muitas policijas priekšnieku Ediju Ceipi. Ģenerāldirektora vietnieku noziedzības apkarošanas jomā Kasparu Čerņecki pazemināja Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatā. Krēsliem samainījās 35 VID darbinieki. Vēl četri izrotēja no dienesta. Ministre un VID ģenerāldirektore taisnojās, ka šie nav negodīgi. Tikai aizsēdējušies. Negodīgie esot citā sarakstā.
Jaunajai ģenerāldirektorei būs jātiek galā ar savstarpējo neuzticēšanos un nespēju sastrādāties starp ieņēmuma dienesta pārvaldēm. Ja tās nestrādās vienotā sistēmā, cīņa ar ēnu ekonomiku neizdosies. Līdz šim bija zināms, ka domstarpības ir starp Muitas un Finanšu policiju. Taču sadarbības nav arī starp spēka struktūrām un nodokļu deklarāciju pārbaudītājiem. Jo sliktāk krāpniekus filtrē deklarāciju pārbaudītāji, jo vairāk darba un pārmetumu policistiem.
Lai gan rotācijas ir notikušas un sastādīti arī slepeni īsto negodprāšu saraksti, nav ziņu, ka problēma būtu uzvarēta.
Ministres Danas Reiznieces – Ozolas sasteigtā kadru politika dienestā un nevēlēšanas iedziļināties bija galvenais iemesls, kāpēc ģenerāldirektores amatu vasarā atstāja Ināra Pētersone. Lai glābtu situāciju, viņa mēģinājusi vērsties pie premjera Māra Kučinska un prezidenta Raimonda Vējoņa, taču pēdējais neesot bijis gatavs ģenerāldirektori pat uzklausīt.
Cīrule būs pirmā ģenerāldirektore, kas nav nākusi no VID struktūrām. Pēc Čerņecka aizrotēšanas likvidēts arī vietnieka postenis noziedzības apkarošanā. Cīrulei bez juridiskām zināšanām būs jātiek galā ar Finanšu un Muitas policistiem.
