BOSINGS: kā cīnīties ar priekšnieka teroru?

Bosings ir priekšnieka slikta izturēšanās pret padotajiem, izmantojot tikai viņam piederošu varu. Tas ir psiholoģisks terors, ko izraisa viņa nespēja veidot un uzturēt lietišķas attiecības, atstājot darbiniekiem interpretācijas brīvību par uzņēmuma mērķiem un uzdevumiem. Turpretim, vadītājs šos interpretācijas rezultātus vērtē atšķirīgi pat vienādās situācijā,  nevienlīdzīgi novērtējot savus padotos.

Bosinga pazīmes:

• pastāvīga, nepamatota kritika;

• aprunāšana un baumošana;

• ignorēšana vai būtiskas informācijas nesniegšana, kas nepieciešama, piemēram, atskaišu sagatavošanai;

• mutiski vai rakstiski draudi;

• priekšnieka ņirgāšanās par darbinieku viņa fizisko trūkumu vai izskata dēļ;

• bezjēdzīgu vai pretēji –  neizpildāmu uzdevumu un pienākumu uzdošana;

• izstumšana no kolektīvajiem pasākumiem;

• garāka darba laika noteikšana vai sliktākas darba vietas ierādīšana;

• nepiemērota inventāra izsniegšana;

• algas samazināšanas draudi;

• utt.

Šāda situācija darbā var izraisīt sekojošas veselības problēmas:

• stresu;

• nomāktu omu un pat depresivitāti;

• noslēgšanos sevī un izvairīšanos no sabiedrības;

• pastāvīgu nogurumu;

• darbaspēju un motivācijas zudumu;

• zemu pašnovērtējumu;

• utt.

BOSINGA SEKAS

• bieži padotie nogaida, cerībā, ka situācija normalizēsies pati no sevis vai gluži pretēji – pieņem šo situāciju kā nemaināmu;

• dažkārt var būt vainas sajūta un iekšējas šaubas, ka, iespējams, paši vien ir vainīgi pie šāda emocionālā terora, jo nespēj būt pietiekami labi darbinieki.

• darbinieki atsakās no iniciatīvas, jo nespēj paredzēt priekšnieka reakciju;

• publiski pazemojumi pastiprina darbinieku sastingumu, bet vadītājām ļauj saglabāt varu;

• tiek bloķēta pozitīva atgriezeniskā, jo vadītājs iznīcina attīstības iespējas;

• to ka notiek darba procesa sastingums (stagnācija) direktors uzveļ uz darbinieku pleciem, nosodot viņu pasivitāti uzņēmuma mērķu sasniegšanā un īstenošanā;

• priekšnieks attaisno savu agresīvo un nekorekto darba stilu,  jo, viņaprāt, darbinieki neko nespēj paveikt bez šādas viņa rīcības;

KĀ CĪNĪTIES AR BOSINGU?

Šādu situāciju uzveikt ir ļoti grūti, tieši tā iemesla dēļ, ka vaininieks ir priekšnieks un, visticamāk, darbiniekos ir bailes un respekts pret šo augstākstāvošo personu.

Ja situāciju neizdodas normalizēt, vispirms rūpīgi jāizpēta darba līgums un iekšējās kārtības noteikumi, jo, iespējams, ka atradīsi kādu punktu, kas, bosinga izpausmju dēļ, tiek pārkāpts.

Ja darbā ir arodbiedrība, ir vērts lūgt tās speciālistu palīdzību.

Konsultējies ar advokātu, lai kopīgi sagatavotu konkrētu darbības plānu, ja esi nolēmusi cīnieties ar priekšnieku tiesas ceļā.

Visbeidzot, apdomā vai vispār ir vērts cīnīties ar radušos situāciju, vai šis amats tiešām ir tā vērts! Vai esi sasniegusi savus mērķus un profesionāli augusi? Apsver domu aiziet no līdzšinējās darba vietas, lai daudz mierīgākos darba vides apstākļos sasniegtu vairāk!

Lasītājas pieredze:

INDRA (35 gadi, strādā lielā organizācijā): „Pašreizējā uzņēmumā strādāju trīs gadus, pēdējo pusotru no tiem mums ir jauns priekšnieks, kurš ieviesis kardinālas izmaņas uzņēmuma struktūrā un iekšējā atmosfērā. Nemitīgas pārmaiņas, pārstrukturēšanas un uzklupšana darbiniekiem, pavada mūs ikdienas un pārvērtušas darba vidi kara laukā. Neraugoties uz šo visu, arī es personīgi esmu kritusi viņa nežēlastībā! Un viss tāpēc, ka neatsaucos viņa koķetēšanai un, noraidot priekšnieka uzmanības apliecinājumus, sāku saņemt nicinošu izturēšanos gan sapulcēs, gan kopīgajos darba pasākumos. Tāpat jūtu, ka tieši man tiek palielināts darba apjoms, kas jāpaveic nesamērīgos termiņos, pretējā gadījumā seko algas samazināšanas draudi. Visbeidzot, lai gan esmu uzcītīga darbiniece, gada beigās man nepiešķīra prēmiju, lai arī to saņēma darbinieki, kuri bija paveikuši daudz mazāk nekā es. Šobrīd nopietni apsveru iespēju konsultēties ar advokātu, meklējot kādu likuma pantu, lai noliktu priekšnieku pie vietas!”

Pārsteidzošs fakts!

Londonas Universitātes koledžas zinātnieki paziņojuši, ka bosinga piedzīvošana darba vietā, paaugstina sirdslēkmju risku par 23%. Pie šāda secinājuma zinātnieki ir nonākuši,  izpētot divsimt tūkstošs darbinieku dažādās profesijās un atšķirīgos amatos. Izmeklēšanā apkopoti rezultāti no dažādām valstīm, laika posmā no 1985. – 2006. gadam. Tie atklāj, ka vidēji pēc 7,5 gadiem reģistrēti 2356 sirds slimību saslimšanas gadījumi, tai skaitā – hospitalizācijas infarkta dēļ, dažādas sirds saslimšanas un pat nāves gadījumi šo kaišu dēļ.

BrīvBrīdis.lv novēl tev strādāt veselīgā darba vidē!