Šis gads Baltijas elektroenerģijas tirgū iezīmējis būtisku infrastruktūras attīstību kā rezultātā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā ir kritusies par 13%, kamēr Igaunijā vērojams cenas pieaugums, liecina energokompānijas Enefit apkopotā informācija. Šī gada pēdējie mēneši ir mazinājuši sākotnējās prognozes par cenu pieaugumu 2017. gada elektroenerģijas līgumiem, tomēr ziema bez sniega un naftas cenas pieaugums rada risku elektroenerģijas cenu kāpumam nākamgad.
Visbūtiskākās cenu izmaiņas Baltijas reģionā šogad radīja jaunais NordBalt kabelis, kas ievērojami palielināja lētākās ziemeļvalstu elektroenerģijas pieejamību Latvijai un Lietuvai. Aktīvi darbojoties vien pusgadu, tas abās valstīs izraisīja ievērojamu elektroenerģijas cenu kritumu. Tādējādi Latvijā 2016. gada vidējā elektroenerģijas cena pašlaik ir 36,34 €/MWh, kas ir 13,16% kritums pret 2015. gadu.
Savukārt Igaunija 2016. gadā pieredzēja elektroenerģijas sadārdzināšanos, kad decembra vidū gada vidējā cena bija par 6,34% augstāka nekā pērn. Kā norāda Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers, tas galvenokārt skaidrojams ar zemajām hidroenerģijas rezervēm ziemeļvalstīs: “Ziema šī gada sākumā atnesa ievērojami mazāk nokrišņu un sniega segas izveidotā potenciālās hidroenerģijas rezerve ziemeļvalstu kalnos dažviet bija pat trīsreiz mazāka nekā 2015. gadā. Vasarā tas nozīmēja zemāku ūdens pieplūdumu hidrostacijās un augstāku elektroenerģijas cenu. Uz Latvijas un Lietuvas tirgu tas kopumā neatstāja negatīvu iespaidu, jo jebkurā gadījumā ziemeļvalstu saražotā enerģija bija būtiski lētāka nekā Baltijas reģiona vietējās alternatīvas.”
Tā kā Latvija un Lietuva importē elektroenerģiju, arī turpmāk liela nozīme būs starpsavienojumiem un pārvades jaudām starp kaimiņvalstīm, lai nodrošinātu stabilu un zemu elektroenerģijas cenu. Turklāt prognozes liecina, ka elektroenerģijas patēriņš Latvijā 2016. gada beigās pieaugs par 1,8%. Tāpēc Latvijai nozīmīgs notikums ir trešā pārvada starp Latviju un Igauniju izbūve, kas tiks aizsākta 2017. gada sākumā un pabeigta 2020. gadā. Jaunā līnija, visticamāk, palīdzēs izlīdzināt elektrības cenu atšķirības starp Latviju un Igauniju.
“Ja salīdzina pērn un šogad veiktās tirgus prognozes nākamajam gadam, tad redzams, ka 2017. gada nākotnes darījumu cenas ir pieaugušas par aptuveni ceturtdaļu. Pēdējā mēneša laikā nākotnes darījumu cenas gan ir sākušas ievērojami samazināties, un iespējams, ka nākotnes cenas varētu nemaz nesasniegt sākotnēji prognozēto augsto līmeni. Tomēr pieaugošās naftas cenas un zemā hidrorezervju līmeņa dēļ pastāv risks, ka nākamajā gadā elektroenerģijas cenas varētu atkal kāpt,” norāda Jānis Bethers.
Novembra beigās OPEC vienojās par naftas ražošanas apjoma ierobežošanu, kas var izraisīt naftas un arī gāzes cenas kāpumu. Latvijā liela daļa elektroenerģijas tiek saražota gāzes spēkstacijās un gāzes sadārdzināšanās tieši ietekmētu elektrības cenu līmeni Latvijas un Lietuvas apgabalā. Tāpēc šis apstāklis var iespaidot elektroenerģijas cenu periodos, kad patēriņš ir liels, kā arī tas var palielināt cenas svārstību amplitūdu gan visā sezonā, gan dienas laikā. Turklāt arī šogad tiek prognozēta silta ziema ar nelielu sniega daudzumu, kas no vienas puses samazina elektroenerģijas patēriņu un palīdz uzkrāt ūdens rezerves, taču ilgtermiņā maza sniega sega veicinās elektroenerģijas cenas kāpumu 2017. gadā.
